- 25.4.06 22:37
- Nopirku Albēra Sančesa Piņola "Auksto ādu". Varbūt būs laba grāmata. Lūk, pirmā rindkopa:
Mēs nekad neesam bezgalīgi tālu no tiem, kurus ienīstam. Tātad šī paša iemesla dēļ varam uzskatīt, ka nekad nebūsim patiesi tuvi tiem, kurus mīlam. Kad kāpu uz kuģa, šis nežēlīgais princips man jau bija zināms. taču ir patiesības, kuras pelnījušas mūsu uzmanību, un ir citas, ar kurām sarunās labāk neielaisties"
Un tālāk, līdz lappuses apakšai - ziniet, saistoši. Ož pēc piedzīvojumiem. - 5 rakstapiebildīšu
- 25.4.06 23:17
-
bet kāds tad ir TAS iemesls, kura dēļ ne tālu, ne tuvu? :)
- piebilst
- 26.4.06 04:25
-
vienkārši tāda ačgārna loģika:) es neizraudzījos šo citātu kāda īpaša iemesla dēļ, tikai tāpēc, ka pirmā rindkopa:)
- piebilst
- 26.4.06 00:02
-
Muļķības as always. Mēs nekad neesam bezgalīgi tālu no neviena, pret kuru ir dajebkādas emocijas, labas vai sliktas.
- piebilst
- 26.4.06 04:29
-
ak, kā mani kaitina šitādi komentāri!
protams, ka tas nav nekāds atklājums. autors taču drīkst pateikt arī zināmas lietas, vai ne tā? ja tās ir nepieciešams pateikt tālākai sižeta attīstībai, kontekstam? tieši tāpat, kā drīkst pateikt arī kaut ko pilnīgi aplamu. - piebilst
- 27.4.06 09:32
-
Piekrītu, jo, nu... galu galā tā tak' nav nekāda zinātniskā literatūra!
- piebilst