atcerējos. kad es biju maza, un papam teicu, ka neko negribu, viņš vienmēr sāka prasīt tā sīkāk un smalkāk:
dzert negribi?
ēst negribi?
gulēt negribi?
saldējumu negribi?

un beigās, kad es visu laiku teicu nē, viņš prasīja

čurāt negribi? es jau smaidu bet saku nē
viņš prasas, tāds izbrīnīts
un kakāt arī negribi?

un es sasmejos un sāku viskaut ko gribēt.