Vispaar jautaajums par laimi un taas butiibu, ir ljoti diivains.
Nesen naacaas lasiit kaadu peetiijumu par cilveeku laimi(t.i. subjektiivo apmierinaatiibu). Milzums daudzums ljuazhu tur atbildeeja uz 11 jautaajumiem taa it kaa zinaatu, kas tas taads. Tas ir laime. :)))
Kas atkal diivaini - laimiigi bija stipri vairaak nekaa nelaimiigo (un es nodomaaju, vai tikai tas nav taads sociaals konstrukts par laimi kaa normaaliibu, kas cilveekam liek atbildeet, ka vinjsh taads ir) Starp citu, tie, kuri atzina savu piederiibu kaadai religjijai bija laimiiga nekaa tie, kas domaaja, ka nekam netic. Un ne jau taapeec, ka ticiiba vinjiem ljauj justies labaak, bet gan piederiiba kaadai kopienai, tas ir cilveekiem.

maya

Milzums ļaužu domā, ka zina par visu - kas tas tāds:)Tā tad, acīmredzot, arī ir laime:)
Jādodas atkal pasaulē.

Man domaat, ka piederiiba kopienai, tajaa skaitaa religjiskai, sniedz laimi tieshi tiem cilveekiem, kuri nespeej buut saskanjaa pashi ar sevi, nespeej miileet sevi - vinjiem ir nepiecieshams kaads, kas apliecina, ka vinji ir miilami (Dievs, kopienas loceklji utt). Protams, ka taa vareetu buut nospiedoshi lielaakaa cilveeku dalja.
Es melotu, ja teiktu, ka arii man tas nav sveshs ;)