Ui, es iemācījos runāt mātesvārdiem jaunībā kolhoza galdniecībā strādājot... Tur bija veči, kas citādi nemaz neprata savas domas izteikt. Kā tai anekdotē, kur ar vienu sakni var izteikt garu un sakarīgu domu - "nahuj nahujaril do huja, vihujarivaj nahuj" (samosvala šoferis - eskavatoristam, kas par daudz iekrāvis šim smilšu).
Kad sāku automātiski runāt tāpat mājās, pie pusdienu galda, tas drusku šokēja ģimeni :)

Стройка. Около прорабской толпятся рабочие - шумят, руками размахивают:
- Петрович! Пусть Петрович скажет!
Выходит Петрович. Немного помявшись, шмякает подшлемник о землю:
- Как еб твою мать, так бля пиздец, а как ебаный в рот, так ни хуя!
- Правильно, Петрович! Пока рукавицы не дадут - работать не будем!

подшлемник:) tā tak galvassega, kas tik sen nav manīta. Agrāk gan vīri ik pa laikam ar to galvā devās pat uz ēdnīcu.

kopš regulāri sēžu pie stūres, esmu kļuvis par riktīgu zirga deķi.