Tā kā esmu tribīnē, tad pie reizes es gribu griezties pie visiem kolēģiem: ievērosim latviešu valodu, vismaz vienu normu, kas šodien tika vairākas reizes pārkāpta - nelietosim vārdu "sekojošs" tur, kur tas nav vajadzīgs. Piemēram, Grīnblata kungs teica: "sekojoši rakstīts", "sekojošais"; iztiksim bez šā vārda "sekojoši", jo tas nāk no cariskās Krievijas birokrātijas terminoloģijas "izložiķ sļedujuščeje". Jā, suņi zaķim pēdas dzina (zālē smiekli), tātad suņi sekoja zaķim, bet mēs runājam par sekojošiem jautājumiem.
(http://www.saeima.lv/steno/st_93/st0710.html)

bet šitas ir no dziesmas.lv, kur cilvēki liek kaut kādus pabriesmīgas tautasdziesmu versijas, tipa šmigā dziedamas. neatceros šādus "oriģinālus" vārdus šai dziesmai, lai gan īstos arī neatceros (bet esmu dziedājis). pameklē tomēr vēl!

Mmmm... to pēdējo pantu es gan tagad atceros... no bērnības. Nu, - tip' , lai gan zaķīts līču loču u.t.t. Tā ar bija, ko padarīsi.

Antū pietiks ar pirmo pantu, vai ne?

Gluži manas domas! Un es arī biju šokā par to turpinājumu...

Nezinu... kad mēs bijām mazi, mamma pēc pirmā panta dziedāja tā:
Maza bija, bet ražena
Diža meža vāverīt`
Vau, vau...
Asti vien(i) paradīja
Medinieka sunīšiem!
Vau, vau...

neatceros melodiju, bet beigas varētu būt nospertas no šī te:

тут охотник выбегает
прямо в зайчика стреляет
пиф-паф, ой-ой-ой
умирает зайчик мой

ārprāts, un ko gan es te daru - skaitu pantiņus tā vietā, lai ceptu pāraizkavētu un uz rītrītu nepieciešamu dokumentu. laikam necepšu, bet iešu gulēt, un rīt mēģināšu izlocīties.