drīzāk jau aizstāj. es, piemēram, principa pēc neturēju pie sevis nevienu mana bijušā puiša bildi - lai domātu par viņu tādu, kādu es viņu atceros, nevis tādu, kādu es viņu esmu redzējusi bildēs. un tas pats ar vietām. lai arī nē, vietas es vispār ļoti reti atceros neatkarīgi no tā, vai tās ir sabildētas vai ne.

šķiet, man tas palīdz saglabāt. skatoties bildes, ko pats esmu uzņēmis, rada filmas efektu prātā - atceros to skatu kustībā un pārējo, kas ar to saistīts.

gan, gan. un arii jauns atteels rodas katru reizi, kad paskataas.
bet ka es tev saku, kas fotografee, tas neredz iisto.