* * *

18.2.05 12:30
Nevaru saksatīt neko pozitīvu, nē. Jo tas, kas notiek, ir tālu no iespējas kontrolēt, tieši nevarības apziņa ir visbriesmīgākā, un tā nebeidzamā iešana caur daudziem "realitātes", bet patiesībā - sapņošanas slāņiem, nezinot, kad tas beigsies un vai vispār beigsies. Reiz, pa īstam pamostoties, man pat bija tāda acumirklīga pārliecība, ka tieši tāda patiesībā ir (būs) nāve. Nevis neitrāla neziņa, nekas, bet nemitīga ceļošana, tikai bez pamošanās.