* * *

Atkal "stundas"
10.6.03 22:07
Ejot ārā no kino, es viņu paņēmu zem rokas. Pustumsā zem kājām mirdzēja spuldzīšu virknes, kas izgaismo pakāpienu malas, un viņa lika kājas uzmanīgi, augstu tās celdama pāri mirdzošajām līnijām. Viņas roku es gandrīz nejutu, tikai vieglu siltumu, un pati viņa likās tik maza, trausla, pavisam bez svara. Tad beidzot man acīs saskrēja asaras.

Mana mamma.