* * *

18.12.04 23:16
Variu izstāstīt, kā pirms pāris gadiem centos atrunāt vienu ļoti slavenu, brīnišķīgu, ļoti jaunu un skaistu dzejnieku no pašnāvības, par ko viņš murgoja. Un tad es viņam teicu - klau, bet tu nedrīksti mirt. Tev taču vēl grāmata jāuztaisa. Ja tev nebūs grāmatas, visi tavi dzejoļi būs kaķim zem astes. Viņš padomāja un teica - zini, tiešām, tev taisnība. Un pat divas grāmaatas - dzejas un prozas. Mirt varēs pēc tam.
Un tā viņš vēl aizvien dzīvo.
Un tam labi ir visi iemesli. Visi.