* * *

30.11.04 23:54
Mēs ar mammu jau uzreiz vienojāmies, ka viņai jākrāj. Jo es pati neko tādu nevarētu. Par sevi ne. Trūkst pacietības. Varbūt kādreiz par saviem bērniem gan varētu.
Jocīgakais ir tas, ka laiku pa laikam pēkšņi kaut ko no tiem krājumiem ievajagas. Un tad man tikai jāpalūdz mammai.