- Par māti
- 3.6.03 09:14
- Es sāku justies drusku tā kā nesmalkjūtīga un uzbāzīga. Tas tiešām ir ārkārtīgi intīms jautājums. Es pilnīgi saprotu nevēlēšanos atbildēt. Gribas tā kā atvainoties - paskaidrojot, ka tā nav tukša ziņkārība, bet vēlēšanās saprast un izvairīties no kļūdām (cik iespējams). Tāpēc būšu priecīga par katru atbildi - šeit vai meilā, anonīmu vai parakstītu.
- 44 rakstapiebildīšu
- ja drīkstu:
- 3.6.03 09:43
-
kā tad mēra maigumu- lai varētu pārdozēt?
atkarība var draudēt no jebkā? un kā piem ar mātes atkarību no bērna?
... - piebilst
- Re: ja drīkstu:
- 3.6.03 09:54
-
Vairums māšu ir atkarīgas no bērniem. Bet bērna atkarība no vecākiem (garīga, emocionāla), man liekas ļoti bīstama. Tāpēc meklēju to robežu, kā nepārkāpt robežu, reizē dodot un neirobežojot.
- piebilst
- Re: ja drīkstu:
- 3.6.03 10:01
-
:)
mazliet neželīgi:) bet bērns ja pazaudē /māti- dzīvos tālāk... māte- reizēm arī...
dot- neprasot /negaidot pretī... - piebilst
- Re: ja drīkstu:
- 3.6.03 10:02
-
proud to be peevish
Bet protams, ka beerns ir atkariigs no vecaakiem! Krietni ilgi vinjsh vispaar nespeej izdziivot bez vecaakiem! ;)
Lieta ir, lai vinjsh pakaapeniski kljuust arvien neatkariigaaks, kad tam jaanotiek. Tachu man liekas, ka nekad nevienam tas nav noticis perfekti ;) - piebilst