* * *

29.10.04 12:57
Trīs dienas dzīvojam mākonī. Tikai retubrīd šis pašļūc uz pāris mirkļiem nost, varbūt uz otriem sāniem griezdamies. Un mūsu mākonis ir briesmīgi slapjš, no viņa tek visu laiku, blīvi un vienmuļi, varbūt tas nemaz nav mākonis, bet ezers. Tāds drusku izretinājies. Kurš nevar nokrist.
Zeme ir tā izmirkusi, kā Latvijā nemēdz būt – jo apakšā taču akmens, un ūdenim nav, kur iesūkties. Brīnums, ka visa zeme nav noskalota nahuj lejā-ielejā. Kopā ar mums un visu māju.
5 raksta piebildīšu