"Ilgāk pie Pačeka uzturējās kāda melanholiska studente žīdiete ar savu māti; simpātiska sērīga meitene. Māte prasa sev rītos pienu; Pačeks noskatījies, vienkārt, ka ar pienu nevar vis jokoties, un, otrkārt, ka tādam vecam cilvēkam kā viņmātei derētu gan dot iebaudīt ko stiprāku nekā pienu. Tikko bija padzirdējis, ka studentei ir līdz veca māte, Pačeks pasūta veselu duci stiprā Marsalas vīna, kuru itāļi labprāt dzer liķiera vietā un lieto jau arī pie brokasta. Vecenīte dabū no rīta piena vietā veselu buteli Marsalas. Viņa neņem pretī, Pačeks ķildojas un sūdzas, ka viņas dēļ pasūtījis veselu mučeli: lai viņa visu samaksājot.
Kā viņi salīgst, vairs neatceros, bet vienu rītu Pačeks gluži priecīgs iesteidzas pie mums iekšā (.....) vecenīte samaksājusi par vienu buteli - vecenīte tiešām laba, Pačeks arī tiešām labs, un vīns nu sevišķi tiešām labs, - tā salīga vecenīte ar Pačeku un laikam vecenīte arī ar vīnu, pirmās šķirnes Marsalu. Vismaz dažs labs ar Marsalu ir salīdzis ļoti labprāt".

Tur pat:

"Braucis viņš ar savu kundzi itāļu kuģī; kāda pasažiere, itāliete māte, savu nevainīgu mazu bērniņu paturējusi turpat citu pasažieru priekšā, kamēr mazais bērniņš atstāj tur tik pat mazu piemiņu. Mans biedrs aizrādījis mātei, ka tāda darbība nepiederot apkārtnei, un par atbildi saņēmis šos vārdus: "Visi mēs esam kristīgi!"

:)))
nu labi, mīļi, es jau, protams, biju gaidījusi ko vairāk, bet ir ok

Nu man jau no tā paša atkārās žoklis.