* * *

27.9.04 15:37
Nezinu, kāpēc mani šodien pavada trauksmes sajūta.
Viss it kā labi, mīļais mans atkal mājās, tas ir, gribēju teikt, Rīgā, bērns nav nepaklausīgāks kā parasti, nākamā mēneša sākumā būs ceturkšņa alga, darbi darbā rit rit, ceļojums, nē - divas radošu iespēju un, ceru, miera, klusuma un mīlestības pilnas nedēļas gandrīz vai jau deguna galā, radinieki uzvedas rāmi, Ķengurs aizlidojis (ak, es taču neierakstīju, kad man bija kādi 13 gadi un viņš te pirmo reizi ieradās, tāds tikko ar zelta medaļu augstskolu beidzis speciālists, savā pasaules ceļojumā iegriezies arī vecāku dzimtenē, slepus kabatās ievedis aizjūras augļus, - es viņā slepeni iemīlējos... daudzus gadus pēc tam viņš man sūtīja pindzeles un mākslas grāmtas, tas bija vēl tad, kad nebija kļuvis skops, un galu galā - paldies par to viņam)... ai, kur es paliku? Nu jā, viss it kā labi, bet ir trauksmes sajūta. Bļin.
10 raksta piebildīšu