"Dzejas un filozofiju prasmīgie darinātāji no sākta gala vaid: "Kāpēc? Kāpēc? Aiz kam gan?" Gribas iekliegt tiem taisni sejā: "Jūsu, maitas!" Bet kas gan pateiks, un kas klausīsies. Tikpat vainīgs ir dzejnieks kā ūdenslīdējs vai programmētājs, taču tik vien kā gribas iekliegt atbildi sejā tam, kurš jautājis. Tikai literāro zinību vīri un sievas ir piešķīruši tam mūžības auru, apzīmogojuši esam par pastāvīgu un tātad neatbildamu jautājumu. Un to jau šiem ļaudīm vajag, citādi tie neradīs ne mirkļa mieru. Atbilde jau gan ir, taču reta cilvēka smadzenes tās pilnībai ir pakārtotas. Te darbojas viņa pašsaglabāšanās mehānisms un vēlme. Jo atbilde tikai vēsta, ne risina. Es pie tā vēl atgriezīšos."

/ ©JerryMouse, 2001. /