Nu jā, bet cilvēkam, kurš nemāk gleznot tāds verķis ir vienīgā lieta, kas ļauj radīt savu redzētās pasaules interpretāciju. :)

Un man baisi niez pirkstu gali, kad redzu iespēju vēlreiz pārliecināties par uztveres nepilnīgumu, kas pārvērš redzēto vien dīvainā krāsu viļņjojumā uz ūdens spoguļa.

tev ir attaisnojums .. tev labi sanāk .. :)) šad tad :P

atkaartots comments, kas tev bija domaats:

too late :) bet nee, ciklopi ne vienmeer ir ar HI-FI, SCI-FI, S-FX un kaadiem tik veel saiisinaajumiem aizraavushies. tie var arii buut vienkaarshi cilveeki. kaada starpiiba, vai tev ir divas acis, vai viena teoreetiski. 2 svariigas informaacijas tevii ielido - skanja kopaa ar bildi. skanja un bilde = filma. tu tagad skaties arii filmu, tikai bez montaazhas. :)
cilveeki, kas grib lai citi redz caur vinja aciim safilmeetu, staigaa kaa ciklopi :) un tas ir ok

hmm .. un man tās izfotogrāfētās filmiņas dirn uz plaukta .. dažreiz gribas pafotografēt, bet skatīties, pagātni, kamēr var dzīvot?? nez .. paretam :))

Ceļot ar fotoaparātu klasiskajā nozīmē ir fuuu..sucks. ja gribas atvest bildes "tas ir eifeļtornis, tā ir monaliza, tas ir... " nafui. Lieki. Nevajadzīgi. Grūti.
Paņemt līdzi aparātu un turēt pa rokai, nobildēt kaut ko neredzētu, jaunu - tas ir tas,ko gribas. Ieraugi baigi inčīgo durvju kliņķi... un uztaisi bildi, tādu pašu, kādu būtu pa Rīgu staigājot uztaisījis. Vienkārši, ceļojumā staigājot apkārt ierauga daudz vairāk, nekā ikdienā savā pilsētā.
Tas protams mans stingri amatieriskais imxo.

Jā, es Tev pilnīgi piekrītu:) Piemēram, reiz, ceļojot pa Indonēziju, uztaisīju veselu sēriju tikai ar rikšu ratiņu apgleznojumiem. Katrs rikša Džakartā kā nu māk apglezno savu braucamo, īsta primitīvisma māksla.
Bet vispār man nav ķēriena uz fotogrāfiju, un parasti sanāk vilšanās. Īpaši tāpēc, ka foto ir pēdējā laikā man kļuvis par vienu no mīļākiem mākslas žanriem.