Kā tā, sāk?! Tak jau kur tie gadi kā sabiedrība ar neatslābstošu interesi seko līdzi viņas gaitām. Poga bauda tautas cieņu kā nesavtīga vajāto un apspiesto dzīvās radības pārstāvju interešu paudēja. Vienkāršie darba darītāji ir sajūsmā par Pogas patieso interesi un vēlmi iedziļināties viņu problēmās, savukārt, smalko aprindu publika slavē Pogu par jaunu vēsmu ienešanu nereti iesīkstējušajos priekšstatos par elitārās mākslas pamatprincipiem. Poga nebaidās trāpīgi ironizēt par mūsdienu patērētājsabiedrības dzīves ēnas pusēm, netieši, bet tāpēc jo iedarbīgi aicinot “vidējo statistisko” cilvēku aizdomāties par patiesām vērtībām. Pogas fenomenālā spēja uzrunāt visplašākos sabiedrības slāņus izpelnījusies ievērību kā mūsu valstī, tā arī aiz robežām.

Cilvēki, kam ir gods Pogu personīgi pazīt, lepojas ar šo faktu. Nereti izceļas strīdi par to, kurš Pogai tuvāks, cik reizes un kurās vietās viņai pieskāries, bučojis un tamlīdzīgi. Pastāv pamatotas bažas, ka, nostiprinoties Pogas kulta personas statusam, aizvien vairāk cilvēku vēlēsies gluži fiziski paust savas simpātijas, kas var radīt zināmus sarežģījumus jaunās sievietes ierastajā dzīves ritmā. Jādomā, viņa ir tam gatava.

Ar nepacietību tiek gaidīta Pogas biogrāfes (pazīstama arī kā viņas māte) topošā grāmata, kas varētu interesentiem sniegt dziļāku ieskatu brīnumainajā talanta izaugsmes procesā. No neoficiāliem avotiem zināms, ka jau drīzumā grāmatas fragmenti varētu tikt publicēti Tīklā. Gaidīsim!

PFK
(Pogas fanu klubs)

Tu kā tāds vilnis vējš runā.

Es gan labprātāk gribētu prast rakstīt kā Skailis. Bet tas tā. Palieku klusā cerībā, ka skuka turēsies pie tradīcijas reizumis vēstīt arī par jaunās kulta personas šīs zemes gaitām, domām, sajūtām. Saprotams, ja viņai pašai pret to nav iebildumu.