* * *

23.8.04 22:18
Gulēju tumsā šūpuļtīklā. Mākoņi viducī tumšāki par debesīm, bet maliņas gaišas, robainas. Viena zvaigzne aiz priežu galotnēm, šūpuļtīklam šūpojoties, te parādās, te zūd. Vienreiz iedegas zaļa, otrureiz sarkana. Un tā atkal. Suns aiz kapiem rej un jūru var labi dzirdēt. Nav baiļu nemaz, liela tīrība iekšā, tāda skanīga un mazliet skumja, un jūtos brīva no visa, pilnīgi visa, pavisam.
0 raksta piebildīšu