* * *

23.7.04 11:24
Nu jā. Tas tomēr nav tik traki. Man reiz bija cūkas galva. Kaut kāda alerģiska reakcija. Pamodos un spogulī ieraudzīju, ka esmu cūka. Pa īstam. Tad ar visu to cūkas galvu man bija jābrauc pie ārsta. Es būtu gribējusi palīst zem parandžas, bet piem mus jau tādu nav tik viegli dabūt. Pec tam es nedēļu dzēru zāles un slēpos no cilvēkiem istabā. Draugi man pa durvju apakšu iesūtīja zīmītes. Mamma nesa ēdienu. Un ar visu to, ka viņa ir mamma un katrai mammai savs bērns ir vismīļākais un skaistākais, viņa tomēr teica, lai es labāk nogaidu un laukā neeju. No stabas es dažreiz izgāju ārā tikai vēlu vakarā, kad satumsa, un lavījos īsās pastaigās. Pēc nedēļas cūkas galva pazuda, bet toties man bija pilnīgi cita cilvēka seja. Viss it kā OK. Visnotaļ normāla seja, tikai ne manējā. Manam ķermenim piemontēta citas sievietes galva. Bija ļoti jocīgi. Tā nu man tā proporciju lieta ir pilnīgi skaidra.