* * *

6.5.03 21:19
lūk, tēma, par ko apdeitoti cilvēki var sarunāties ilgi un auglīgi - kādu džipu labāk pirkt? :))))
'
te - piemērots citāts no kāda bena latkovska raksta delfos (autoru personiski nepazīstu, bet nepatīk):

"1982. gadā “Literatūrā un mākslā” ar dramaturga Paula Putniņa rakstu uzsākās diskusija par briesmām, kuras rada patērētāju sabiedrības morāles nostiprināšanās padomju Latvijas sociālistiskajā sabiedrībā. Diskusija notika tiem laikiem neierastas atklātības apstākļos. Diskusija ilga gandrīz gadu un katrā numurā par šo tēmu izteicās vairāki Latvijas inteliģences pārstāvji. Līdz ar to savu viedokli paguva izteikt gandrīz viss latviešu intelektuālās elites zieds. Pasākums nekādā ziņā nebija no augšas uzspiests, un nevienam partija nelika rakstīt to, par ko pats nebiji īsti pārliecināts. Kopējais viedoklis bija tāds, ka patērētāju morāles normu nostiprināšanās sabiedrībā ir skaužama parādība un garīgumu neveicinoša. Interesanti, kur tagad ir šie patērētāju sabiedrības noliedzēji? Šeit vietā pateikt dažus vārdus par latviešu, tā sauktās, inteliģences konformismu.

Pēc socialistiskās diktatūras krišanas dažādu tautu rakstnieki vilka no atvilktnēm sacerējumus, kurus bija sarakstījuši, tā teikt, sev par prieku vai nenosakāmai nākamībai, jo tiem nebija ne mazāko cerību tikt padomju laikos publicētiem. Latviešu literātiem šādu sacerējumu, kaut vai nelielas esejas apjomā, atvilktnēs neatradās. Arī tagad var tikai apbrīnot latviešu literātu kūtrumu, aprakstot pašreizējo dzīvi jaunajā, neatkarīgajā Latvijā. Pāvils Rozītis netiek uzskatīts par īpaši ģeniālu, bet līdz viņa “Cepļa” līmenim mūsdienu literatūrā pat neviens nav centies kaut pietuvoties. Tā vietā masu tirāžās izdod Rukšānes neiedomājami primitīvos sacepumus, kuru paaugstinātais pieprasījums uzskatāmi rāda sabiedrības akūto prasību līmeni. Patiesībā notiek tieši tas, par ko brīdināja latviešu inteliģence astoņdesmito gadu sākumā “Literatūras un mākslas” slejās.

Tomēr var saprast latviešu inteliģenci tagad."

utt. utt.