- Ak vai....
- 6.5.03 00:24
-
...pat kauns atzīties, kā man nepatika slavenais Ņekrošus Otello.
Vispirms jau man vispār nepatīk simbolu teātris.
Man nepatīk, kad aktierim uzkrauj uz muguras durvis un liek skatītājam minēt, ko tās durvis nozīmē. Pie kam uzminēt nemaz nav grūti.
Man nepatīk, kad uz skatuves kurina uguni un šļakstina ūdeni un laiž dūmus.
Man nepatīk, kad uz skatuves skaļi klaigā un bezjēgā skraida šurpu-turpu, un vēzējas ar lupatām, un visu augstākminēto dara bezgala "daudznozīmīgi".
Man nepatīk skrandu un drisku, un saburzītu garu mēteļu estētika.
Vārdu sakot, man nepatīk vecmodīga teātra valoda - šis bija tāds labs 80-o gadu tejāteris.
Tas tā, dusmu uzplūdā rakstīts.
Bet nu mēģināšu jēdzīgāk:
1. Man tas likās ļoti racionāls teātris, lai gan tiek uzskatīts par bezgala emocionālu. Racionāls savā ārprātīgajā "izštukotības" pakāpē. Tik pārdomātā dekoratīvu jūtu ekspozīcijā īstām jūtām vairs nepaliek vietas.
2. Man tas likās ļoti primitīvs teātris - un par šādu viedokli zāle mani nolinčotu. Jo, protams, šai izrādei ir milzīga partitūra, kurā nav nejaušas skaņas vai kustības, un katrai sekundei ir savs precīzs uzdevums. Un es pati biju pārsteigta, kad atklāju, ka aiz tā visa slēpjas plakātiski plakani un primitīvi tēli:
-ļoti vienkāršais, lielais, gorillam līdzīgais Otello ar savu ļoti vienkāršo sāpi - greizsirdību
-ļoti vienkāršais sīkais zemiskais Jago ar savu ļoti vienkāršo nelietību
-ļoti vienkāršā trauslā, tīrā Dezdemona ar savu ļoti vienkāršo rotaļīgo meitenīgumu
-ļoti vienkāršā padumjā Emīlija ar savu ļoti vienkāršo lādzīgo naivumu.
Īsi sakot - skuka.
Bet, lai būtu godīga, piebildīšu, ka ir arī izcilas detaļas un ainiņas, kuras, diemžēl, noslīkst bezjēdzīgu detaļu un ainu pārblīvētībā:
-kā Otello ar rokām aizgaiņā sliktās domas no galvas
-kā Jago ar rokām vērpj intrigas
-kā Otello smagi un strupi nopūšas
-kā Dezdemona kustas jebkurā ainā
-kā runā Otello un Dezdemonas ķermeņi (stāja, žesti, pozas)
...un gan jau ka vēl. Un galvenokārt - aktieru plastikā.
Un vispār Otello un Dezdemona kā tēli, kā pāris, - ir precīzi izraudzīti, un (ar dažām pozām) atstāj spilgtu nospiedumu atmiņā.
Un žņaugšanas aina (nāves deja) ir izcila, bet, diemžēl, Ņekrošus nespēj laikā un vienkārši pabeigt, un mirdina izrādi vēl kādas 40 minūtes pēc tam, līdz vienīgais īstais pārdzīvojums skatītājam (man, par citiem nezinu) ir aizmirsies un izrāde ar šausmīgi slāviskiem Kasio kliedzieniem beigta gan.
Ļoti atvainojos faniem, šis ir tikai mans nejēgas viedoklis.