- 13.4.04 13:11
- Nu ko. Viens cilvēks, man drusku pazīstams puisis, esot ar vēzīti slimnīcā. Dodot viņam pusgadu. Man viņš ļoti patika. Kāpēc es rakstu pagātnē? Bļin, patīk. Man viņš ļoti patīk. Un es zinu, daudziem no jums arī.
Uznāca maza histērija.
Visu laiku jāaizdomājas par nelāgām lietām.
Bet ir arī smiekīgas lietas, paskaties apkārt. DC mums blakus sēdēja divi lielie. Puisis un meitene. Nu ļoti lieli. Visās dimensijās. Bet proporcionāli. Runāja pilnīgi nesaprotamā un nekad nedzirdētā valodā. Tādā izdomātā, neīstā. Vārdu sakot, ciplanētieši.* Arī ķēdīte un auskari puisim bija no zemes iedzīvotājiem nezināmu metālu sakausējuma.
Fuck, fuck, fuck. Man ir kaut kas sakrājies uz sirds. Daudz visa kā. Esmu kā izjukusi dzijas šķetere sapiņķējusies.
* burta "t" trūkums nav pareizrakstības kļūda - 7 rakstapiebildīšu
- es tā padomāju
- 13.4.04 11:58
-
jau no kuriem tur laikiem Dievs ieviesis pasaulē kŗtību - lai citi kļūtu labāki, kādam ir jāmirst. Vēlams, nelaikā. Lai ļautiņi nekurnētu, Dievs sāka ar savu dēlu, tak izmanontoja dienesta stāvokli un pēc tam dēlu augšāmcēla.
tas tā - liriska atkāpe par slimošanām, cerībām, sāpēm un izmisumu. es neņirgājos, es nopietni. - piebilst