* * *

sapnis Nr.3
23.3.04 02:04
nebija briesmīgs, bet jāpieraksta, tāpēc, ka jocīgs:
teātris. jaunais. skatītāji stāv uz milzu skatuves un raugās lejā. tur aktieri. sākumā nekas. pat interesanti. tāds kā masku teātris. tad paliek grūti skatīties stāvot. visi noguļas. mēs ar mayu guļam pirmajā rindā. kāds sāk man neķītri glaudīt kāju, lienot uz augšu zem brunčiem. es iekliedzos. anonymous smejas. kaut kur blakus. es bēgu. sākas jezga. man nozagta somiņa.izskrienu gaitenī. policiju! nevienu nelaist ārā no zāles! man rīt uz Vāciju, bet tur visi dokumenti, kreditkartes! nāk policija, bet izrādās - aktieri. skatos - soma man plecā. viltus trauksme, tātad. tomēr izrādi vairs negribu redzēt. blakus parādās maya. viņi nonāca strupceļā, maya saka. viņi nezin kā pabeigt. es piekrītu. eju prom. gaiteņi. gaiteņos cilvēki raksta uz mazām lapiņām. sarkanās - labās atsauksmes, zaļās - sliktās. visi raksta uz zaļajām. apsveru, vai man arī neuzrakstīt, bet atturos. pagalms. skeiteri ar dīvainiem paškonstruētiem, masīviem metāla riteņdēļiem lec pāri dziļai šahtai. netieku garām. kāds no viņiem mani gādīgi aizvada uz šauru blakusceliņu. tur kāpnes. gar kāpnēm klints siena. augšup tās paliek arvien šaurākas. iesprūstu plecos. man pie sejas mazi vārtiņi. tie paveras, un sieviete, kas izskatās pēc kasieres, saka: es esmu jūs kaut kur redzējusi. atver vārtiņus, ielaiž mani. liels pagalms. brandmūris ar dažiem logiem. visas sienas nokārtas ar indiešu audumiem. žāvējas. teātrim to daudz. laimīgie, es saku. tad pamanu, ka pārējās sienas ar gobelēniem. senatnīgiem un jauniem. te būs blumbergam izstāde, viņa saka. redziet, tie maziņie. es neredzu. tad viņa pieiet pie kaut kā, ko es neredzu, tā ir tāda kā mākslīgā stikla lauska uz naglas. viņa izrauj to no sienas, pareizāk sakot, kaut kāda gobelēna, un nikni pārsprauž citā vietā. tas blumbergs ir pilnīgi jucis, viņa saka. es apguļos. viņa blakus. pēkšņi sāk uzvesties dīvaini. glāstīt mani. uzrodas vēl trīs vīrieši. viens novelk man zeķi. cik tev perfekti nolakoti nagi kājām, viņš saka. visi tā kā guļ man virsū un grābstās gar maniem kāju nagiem. sieviete kļūst arvien nekaunīgāka. es kaut kā izraujos, izlienu pa apakšu. eju prom. atkal šaura eja. virzos pa to, līdz pamanu, ka esmu zem ūdens. iznirstu. peldu pa šauru kanālu, knapi cilvēka auguma platumā. kanālam pāri līkst pasakaini augi. ūdens zaļš, drusku gļotains. malās zied ūdensrozes. kokos - rozes, baltas. daudz brīnumainas, spožas gaismas lapotnēs. pavasaris. jau zied ceriņi. es brīnos, skat, ceriņi jau, un viss cits. kanāla malās klusas savrupmājas. es visu redzu no apakšas, kā zivs, kas izbāzusi galvu no ūdens. gar malām akmens vardes - strūklakas. maziņas. no mutes tām līst ūdens. bet kanāls virzās augšup vien. jūtu, ka nepietiks spēka, jāatgriežas. lai arī tik skaisti. viss smaržo. kaut kā apgriežos un laižos lejā. atkal zem ūdens, tumsā. tad saprotu, ka esmu papeldējusi zem kaut kā. cenšos iznirt. par laimi, kaut kas ir elastīgs, es paceļu to ar galvu un varu elpot. saprotu, ka man nav somiņas, atkal. un rīt uz vāciju. peldu, izpeldu, iela. ir tumšs un auksti. meklēju taksi. domāju, vai pa vienu dienu man paspēs atjaunot kreditkarti. rīt uz vāciju. pamostos. sāp vēders.
rīt uz vāciju.
13 raksta piebildīšu

labrīt
23.3.04 10:24
visu rītu domāju kā tas ir - neķītri glāstīt kāju :)))

bet sapnis iespaidīgs - jaunais reālisms saucas :))
piebilst

Re: labrīt
23.3.04 10:58
"neķītri" - tas ir bez mīlestības, ar netīru (haha) iekāri
piebilst

Re: labrīt
23.3.04 11:03
:))
man nezinkāpēc saliekas "neķītra kāja" un šausmīgi nāk smiekli :))

kā jūties?
piebilst