* * *

10.2.04 13:45
Pievienojos.
Diezgan bieži atceros kāda pārdzīvota mirkļa noskaņu, savas subjektīvās izjūtas... ir arī tādi momenti, kurus izdodas restaurēt arī pēc ilga, ilga laika... Piemēram: atceros debesis pāri jūrai kādā mirklī, kad esmu bijusi laimīga, vai sēņu smaržu toreiz, kad izliju līdz pēdējai vīlei un baidījos saķert plaušu karsoni utt. Tādi iekšēji momentuzņēmumi, kas kaut kāda iemesla pēc neizdzēšami (bez piepūles atcerēties) palikuši atmiņā....