- brīdi pirms
- 20.1.04 08:41
- Kā var būt, ka no paša rīta tik pilnīga miera un laimes sajūta. Kā var būt, ka nekas neuztrauc, nesāp, nesmeldz un nebiedē. Tas ielu krustojums, kuru redzu pa logu, izskatās pelēks un noguris, toties māju jumti ir balti. Vēroju mašīnas un man žēl cilvēku, kuri sēž tajās - nezin kāpēc liekas, ka viņi nav tik laimīgi kā es - jau ierauti dienas bezjēdzīgo, rituālo rūpju karuselī, domās, kuras tikai liekas svarīgas. Bet man vēl ir drusku laika.
- 3 rakstapiebildīšu
- 20.1.04 09:43
-
Varbuut vienkaarshi esi Laimiiga:))
- piebilst
- 20.1.04 11:43
-
Un vienā no mašīnām vienā no ielām sēdēju es. :)
- piebilst