- Hipokrātiskie raksti
- 19.12.03 17:31
- Anatomikumā atvēra, teicēji teica runas - tādas pacilājoši gaišas un cerīgas. Un apgarotas. Un tad pilnum pilni galdi klāti - dominēja dažādi apstrādāti iekšējie orgāni. Un tad pēc Ilmāra Blumberga maketa veidotā "torte - līķis" SAMĀ. Dabīgā lielumā. Es ēdu plaušas (šokolādes torte ar rumu) un kuņģi (ar žāvētiem augļiem un marcipānu).
Nejauši izraudzīti citāti, atverot grāmatu uz labu laimi:
75. Pēc baltās tūskas uznāk parastā tūska.
76. Pēc parastas caurejas - asiņainā caureja.
77. Pēc asiņainās caurejas uznāk glumā caureja.
78. Pēc miesas puves atdalās kauls.
84. Ir labi, ja sasirguši cilvēki raud no brīva prāta, bet slikti - ja tas notiek negribot. - 6 rakstapiebildīšu
- 19.12.03 17:51
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
jā, bet viņiem, kā rādās, izdevās, apbrīnojama formas un satura vienotība plus vēl emocionāli traumēja viesus, kas šo prezentāciju atšķirībā no citām, vēl atcerēsies :)
- piebilst
- 19.12.03 17:54
-
Kāpēc "bet"?
- piebilst
- 19.12.03 17:58
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
"bet" tāpēc, ka anonymous tomēr nebija apetītes :)
- piebilst
- 19.12.03 17:55
-
Jocīgi gan. Šī laikam ir vienīgā grāmatas prezentācija, kuras laikā nebija tā klasiskā neērtības sajūta, kas parasti uzmācas šādos pasākumos. Nu kad tev tā kā kauns, kā neērti, ka visu to skaties, klausies, redzi - muzikālus numurus ieskaitot. Nu jā, to te nebija vispār, taču ne jau tas varētu būt pie vainas. Un ko tad ar' spēlētu - kaula stabuli, vai?
- piebilst
- 19.12.03 17:59
-
ķēmi nāk ārā no krūzītes
nervu stīgu kontrabasu
muguras filejas akordeonu :) - piebilst
- 19.12.03 18:00
-
Bija ļoti tīri. Un gudri, un pa īstam. Tie cilvēki, viņi - nu jā, kā no citas, labākas planētas. Un sāpīgi apzināties sevi - tādu muļķīti.
- piebilst