- 13.12.03 11:26
- Un vakar bija neiedomājami smieklīga RUDENS 2003 izstāde.
Atklāšanā kora diriģente esot diriģējusi ar dibenu (to es neredzēju).
Darbu daudzveidība ir neiedomājama. Netrūkst diletantisma, bet tas ir labi. Es varu iedomāties, ka šī izstāde izsauks diezgan daudz kritikas, proti - darbu atlases principi izstādei. Bet man patīk. Tā ir reālā aina, tik traki raiba, spocīga, jocīga, smieklīga. Un manī neizraisa nekādu sašutumu izstādītais darbs ar nosaukumu "Sēņu gads", kurš izskatās kā objekts no bērnudārza Mārtiņdienas tirdziņa. Vismaz ir interesanti. Līdzšinējās izstādes ar savu akadēmisko profesionālismu vienkārši nebija baudāmas. Ja notiek izstāde bez koncepta (tas ir - tēmas), ja tā nav viena autora personālizstāde, ja tā būtībā ir tāda kā vislatvijas skate (kuratores meklējušas nevienam nezināmus māksliniekus autodidaktus pat Dundagas mežos), tad tieši tādai tai jābūt. - 3 rakstapiebildīšu
- 13.12.03 14:48
-
Man Rudens kopistādes arī vienmēr ir patikušas, bija iespējams tvert vizuālās mākslas kopainu visā tās daudzveidīgajā krāšņumā. Pēc tam varēju justies kā gana kulturāls cilvāks un uz citām izstādēm neiet :DD Vakar pēc pusotra gada (jā,jā pēcpusotra gada) biju atkal Vecrīgā, bet informa par Rudens 2003 izstādi bija paslīdējusi man garām. Toties apskatīju Poikāna gleznas: mušmires da vardes.
- piebilst
- 13.12.03 15:40
-
Sēņu un visādu dzīvnieku daudzveidība RUDENĪ noteikti bija lielāka:) Šogad topā bija stirnas.
- piebilst
- 13.12.03 23:18
-
Diespas, ar akadēmisko profesionālismu.
Man gan tiktos to saukt par akadēmisko diletantismu. Tur mūžīgi izstādās daži labi tantuki, kas knapi der sausajai svepstēšanai akadēmijā, bet noteikti ne vairs kam vairāk.
Nu jā, un viņu bērni līdz kuram tur augumam, protams. - piebilst