un ja nemīlētu? arī tad nebūtu jābaidās.

hmm.

"Jautāju sev: kas ir elle? Spriežu tā: ciešanas par to, ka vairs nav iespējams mīlēt."

aptuvens citāts no Dostojevska

lūk no TĀ ir jābaidās

Par elli es neko nezinu. Par ciešanām - varbūt jā. Bet es iedrošinos teikt tikai varbūt, jo baidos izaicināt likteni vai Dievu, kurš varētu mani sodīt ar īstām ciešanām.
Ne velti ir kaut kāds ciešanu mērs. Un neviens savu (!) mēru nezina.
Bet no Dostojevska - es te tieši nupat vienā vēstulē pieminēju - citu citātu (aptuveni): "Sentimentalitāte iet rokrokā ar ļaunumu". Tad, lūk, galvenais, nesajaukt jūtas (mīlestību) ar sentimentu.

sentiments :)
šonakt tas skan tik perversi un maigi ;)

sentiments-maiga-nakts
Tu mani saraudināsi:))))

brauc ciemos :DDDDD

Apjakj ti za svajo:DDD Nevaru. Puiks slims. Vēma. :( Un temprečers.

baigi :(((

Un vēl kāds pavisam mazs cilvēciņš, varbūt Tu vari iedomāties, kurš, ir nokļuvis slimnīcā pie sistēmas... Sestdiena. Un ārsti neko nedara.

kas ir patiikamaak - miileet suni vai cilveeku?

99 %os gadiijumu no sunja sanjemsi lielaaku atbildes miilestiibu

Stereotips. Cilvēkam ir daudz plašāks diapazons jūtu izteikšanai un izrādīšanai, un otra cilvēka aplaimošanai.

Un bez tam, es ar suņiem nepišos.

IMHO ir tikai loģiski baidīties no neizprotamā. Un mīlestība tāda ir.

just a think.

Tā pat kā nāve?:))

Nea.. Ar nāvi ir nedaudz jaukāk.. :)

Viņa atnāk šā vai tā, pat neapjautājoties vai Tu to vēlies, viņa ir neizbēgama un visbeidzot viņa ir Viņa :)

Mīlestību ir viegli nogalināt, pat nedzimušu.

Vispār, ir mīlestība - nav mīlestības - viss atkarīgs tikai no tā, kā tu savas jūtas apzīmēsi. Nosaukdams tās par mīlestību - padarīsi lielākas un dziļākas, un arī sevi pašu paaugstināsi... Tā man liekas.

Nezinu, bet dažkārt liekas ka cilvēkiem ir svarīgi dzirdēt vārdu mīlestība.
Svarīgi..

Varbūt svarīgi ir mīlēt. Varbūt pat klusējot nevis pateikt vienu neko nenozīmējošu vārdu..

Jā, diemžēl tā ir, ka reizēm to VĀRDU noliek goda vietā .. man arī reiz šā vārda pārliekas godāšanas dēļ zuda šai vārdā saucamā lieta ..

bet varbūt tā ir pazīme, ka nebija vērts?

Protams, var eksistēt lieta bez vārda... bet vārds bez lietas? Arī ne.
Tātad misēklis gadījies: vārds palicis, lieta kaut kur aizgājusi:) Klīst, nabadzīte, pa pasauli, iemājojusi citā namā, bet tur, nabagiem, vārda nav, kurā to nosaukt:)

Vārds nav neko nenozīmējošs....
Un labi - nerunāsim par frāzi: es tevi mīlu.
Bet vai jūtat atšķirību šais divās uzrunās:
-Mīļais tu mana...
-Mīļums tu mans...
Mīļais - es Tevi mīlu - tu esi man viens.
Mīļums - piesardzīgi - jauks, pūkains, patīkams - varbūt viens no vairākiem:)

ha.

Ko?

Nu lab lab... tur ar Tev taisnība:) Bet tikai daļēji! Jo vismaz izrunāšanas brīdī "mīļais" būs viens, bet "mīļumi" - vienu rakstām, divi prātā:)

:)

miiljums noziimee jauku vaardinju, uz deguna uzlipinaamu.
miiljais noziimee visumu manii prieksh tevis.

taa ka tev ir taisniiba :)


bet "tu esi man viens"--
nee nu, ha.

paklausies, kaa vinji tevii diigst un pumpuri pliist--
visumi

Manuprāt ir jājūt. Varbūt labāk apskaut, sasildīt, noglāstīt.

Jo vārdu jau tā ir par daudz. Arī te.

Jā, te nu riktīgi ir par daudz:( Tā ka iešu labāk gulēt.

Bet bez jūtām jau tos vārdus arī nemaz izrunāt nevar. Labs labu nemaitā:)

valoda kaa ierobezhotaajs. negribas miilestiibu saukt vaardaa.

Nu tad meklē citus vārdus... bet nevajag aplaupīt savus mīļos kaut kādu sasodītu teoriju pēc!:)

miilestiiba.

shobriid man liekas, ka
zems detalizaacijas liimenis.
leets vispaarinaajums
izdeviiga low-resolution abstrakcija.

as in: ko tu iisteniibaa juuti?

Ko jūti, to nevairies atklāt:) Neaplaupi arī sevi.

Imho taapeec, ka miilestiiba ir Nopietna Lieta un Atbildiiba. Pasakot sho vaardu, cilveeks uznjemas un uzliek otram atbildiibu. Un parasti cilveeki censhas no taa izvairiities. Es arii.

Un kad es mīlu... piesargies (c), jo es tad tiešām gribu atbildēt, uzņemties atbildību, palīdzēt, dāvāt, atdot, atdoties un... arī no tā baidās.
Bet piekāšu. Eju ēst "kabuki" suši.

Aciimredzot tevi nemiil pretii tikpat stipri..
Labu apetiiti!

Labojums: nemīlēja tik pat stipri. Tagad man nav vairs ko un mani nav kam.

Nuuu, mok tomeer veel kaadreiz.... ;)

Baidās tie, kuri agrāk bija pārāk bieži teikuši šo vārdu - bet vēlāk sapratuši, ka tas ir bijis nepatiess, tukšs.

Piemēram, kā es. (likulīgi sentimentālas šņukstēšanas skaņas)

Un liekuļo Tu sev vai citiem?:)

Protams, ka citiem.

Sevi es pārāk labi pazīstu, lai uzķertos uz tādu lētu paņēmienu.

taga slinkums laist acis paar komentiem, bet kaut kur skuka un maya (vai kaads cits, nudien nepateikshu) runaaja par miilestiibu un sentimentu. un man shonakt sapnii raadijaas "nejaukt miilestiibu ar sentimentu, nejaukt miilestiibu ar sentimentu.." taadi vaardi skaneeja :) re kaa zem apzinjas paliidushi.

TĀ BIJU ESSSS!!!!!! (kas čukstēja Dieva balsī):DD