- atkal sapnis
- 4.4.03 16:31
- Ziniet, un tad es redzēju sapni. Es tātad it kā biju pie viņa, un mēs it kā gājām uz dīvānu mīleties. Un atgūlāmies. Un pēkšņi es ieraudzīju, ka visa viņa istaba ir pārkārtota. Citāda. Vidū bija pulētais galds, tāds no pad-laikiem, ar tautisku sedziņu virsū, un pie sienas sekcija ar visādiem keramikas sūdeļiem. Man ļoti nepatika. Un tā kā es pirms tam viņam biju palīdzējusi iekārtoties, es sapratu, ka man te vairs vietas nav. Un es pietraucos kājās un teicu, ka eju prom. Un viņš nesauca atpakaļ. Jo viņš nekad nesauc. Un tā es aizgāju.
-Sapnī?
-Nē, īstenībā. - 18 rakstapiebildīšu
- Re: desperado sindroms
- 4.4.03 19:19
-
rr. how i hate this!
tas ir tik paziistami. ar visu argumentaaciju.
don't you realise? it's feeding false information.
not saying anyhting is always a message.
ja negribi teikt, naac atpakalj, saki - es veelos, lai tu naac. like, izlem pats/i, bet sheit es esmu taads faktors. my position is like this.
ja tu nesaki neko, tu saki - man ir vienalga. vai arii - ej.
tu tachu nenoliegsi, ka jautaajumaa iet-vai-palikt-ar-tevi tava nostaaja ir buutiski svariiga, lai saprastu, ko vispaar iet vai palikt noziimee?
"es gribu, lai cilvēks pats to izlemj .."
taa, it kaa tevis nebuutu?
pienjem par konstanti un atvasina.
vai arii tev gribas, lai tavas domas lasa. - piebilst
- Re: desperado sindroms
- 4.4.03 19:23
-
paldies .. :)
- piebilst