- atkal sapnis
- 4.4.03 16:31
- Ziniet, un tad es redzēju sapni. Es tātad it kā biju pie viņa, un mēs it kā gājām uz dīvānu mīleties. Un atgūlāmies. Un pēkšņi es ieraudzīju, ka visa viņa istaba ir pārkārtota. Citāda. Vidū bija pulētais galds, tāds no pad-laikiem, ar tautisku sedziņu virsū, un pie sienas sekcija ar visādiem keramikas sūdeļiem. Man ļoti nepatika. Un tā kā es pirms tam viņam biju palīdzējusi iekārtoties, es sapratu, ka man te vairs vietas nav. Un es pietraucos kājās un teicu, ka eju prom. Un viņš nesauca atpakaļ. Jo viņš nekad nesauc. Un tā es aizgāju.
-Sapnī?
-Nē, īstenībā. - 18 rakstapiebildīšu
- Re: desperado sindroms
- 4.4.03 18:11
-
Bezvārdis
Bet attiecības starp cilvēkiem ir dalīšnās! Un pastāv tāda lieta kā smalkjūtība un takts un mīlestība un cieņa, kuras dēļ cilvēki neuzspiež sevi citiem.
Un sakot, ka Tu gribi, lai pats cilvēks izlemj, tu radi situāciju, kad pēkšņi Tavā mājā sāks dzīvot 10 cilvēki, kurus Tu tur patiesībā nevēlies. Jo ar tādu uzstādījumu, Tev nav tiesību iejaukties jebkādā citu cilvēku izvēlē.
Manuprāt, ar cilvēkiem ir jārunā, jo savādāk nav iespējams saprasties. Aiziešana taču arī var būt klusuma radīts pārpratums.
maya - piebilst
- Re: desperado sindroms
- 4.4.03 18:24
-
nujā .. manā mājā tiešām varētu tā notikt ..
tātad, lai man pašam nebūtu auksti nāksies pietēlot bargo..
apzinos, ka nāk vasara un nebūs auksti ..
paldies. - piebilst