* * *

25.9.03 11:53
man ir nelielas aizdomas, ka intīmā robeža starp atļauto un neatļauto citā vārdā saucas dubultais standarts vai pat divkosība.. nu apmēram tā, kad valsti drīkst krāpt, bet draugu - ne.. vai par šo cilvēku (kurš man nepatīk) drīkst smieties, bet par šo (kurš man patīk) - ne... vai, piemēram, par citām sievietēm drīkst rupjības runāt, bet par manu māti - ne...

protams, protams, man arī pašam ir savi aizspriedumi un savs intīmais klasifikators, par to, ko drīkst un ko ne, bet es jau arī par to savu bieži vien šaubos... kur nu vēl par to, kuru izdomājusi valsts, baznīca vai cilvēktiesību komisija...

un vēl, es iedomājos, ka pilnīgi reāla būtu situācija, kurā poškus iznāktu uz skatuves un teiktu: "par ko smejaties, idioti? par sevi smejaties!"