* * *

25.9.03 11:00
Man šķiet, ka pateikt: "šie cilvēki ir slimi un par viņiem nedrīkst smieties," ir daudz neētiskāk nekā smieties kopā ar viņiem. tad nozīmē uzskatīt sevi par "garīgi veselāku", "gudrāku", "pareizāku" utt. lepnība ir sātana iemīļotākais grēks, nevis smiekli...

bet par skatiem ar kliedzošo sievieti un tām, kas krita gar zemi - man liktos neētiskā, ka tas būtu pavērsiens filmā ar morāli - redz, cik traģiski, redz, cik briesmīgi...

man tiesības smieties un raudāt par jebko vienmēr ir šķitušas daudz svarīgākas par tiesībām uz ticības brīvību... es raudu, skatoties "Likteņa ironiju" un "Panorāmu", bet smejos baznīcā... starp citu, vai tad smiekli bieži vien nav tā reakcija, ko cilvēks neapzināti izvēlas, ja viņam ir kauns raudāt?

un vēl... ja tajā visā tomēr bija kaut kāda runa par dievu un cilvēka atrašanos "tās stundas" priekšā, tad tas tomēr ir jautājums, attiecībā pret kuru jebkādi citi morāles un ētikas politkorektumi kļūst nesvarīgi, ne?