- 27.2.10 00:10
- Katru vakaru spēlējamies ar kaķīti. Kaķītim patīk spēlēt sunīšus: bēgt un slēpties. Viņš uzmet kūkumu, lec uz visām četrām un drāžas pa dzīvokli, mainot virzienu pa vismaz 270 grādiem. Aste kā jautājuma zīme. Vēl viņam patīk medības. Es tirinu zelta dāvanu aukliņu ar izirušu pušķīti galā, viņš slēpjas, uzglūn un lec. Turpat blakus Dzubis. Viņš aukliņu, kas tirinās pāris sprīžu attālumā no viņa purna, vispār nemana. Viņš skatās man acīs un smagi sēc. Viņš vienmēr gaida kādu debesu dāvanu. Viņa plakstiņi ir skumji nolsīdējuši, acu gļotādas sarkanas. Viņš izskatās bēdīgs. Pēc ilga laika viņš pamana zelta pušķīti, izdara pāris neveiklu kustību ar muti un atkal novēršas, tā arī neko nesapratis. Kaķītis uzglūn un lec.
- 4 rakstapiebildīšu
- 27.2.10 00:19
-
whistling melodies
jūs salaužat sunīša sirdi:/
(Dzubis ir sunītis, vai ne?) - piebilst
- 27.2.10 00:20
-
nuja.
- piebilst
- 27.2.10 05:28
-
Dzuba ir viņa, bet mēs viņu saucam par Dzubis, un tad sanak viņš. Kaķītsi ar;i ir viņa.
- piebilst