* * *

10.12.09 16:23
Oi, kā Tu, Skuka, proti īsto un sāpīgo tēmu aizskart :) Caurmērā meitu ļaunās un nejaukās domas par mātēm (un tēviem ar`) izbeidzas tad, kad viņas pašas kļūst pieaugušas. Bet ir cilvēki, kuri nekad nekļūs pieauguši un uzvedīsies dzīvē kā smilšu kastē - tipa ar lapstiņu pa galvu un smiltiņas actiņās :).
Divi literāri piemēri gan mani mulsina - Vizmas Belševicas "Bille" un Dagnijas Ķimeles "Asja". Viņas noteikti nebija tie cilvēki, kuri citiem smiltis actiņās, bet tā šausmīgā nekad neaizmirstā un nepiedotā pāridarījuma sajūta... Iespējams, tiem, kuri piedod, nav iemesla justies pārākiem, jo varbūt viņiem tik ļoti nekad nav sāpējis, bet tikai varbūt...