- 10.12.09 12:43
- Lai neviens neuztver personīgi, zinu, ka situācijas tiešām var būt ļoti dažādas, tomēr viena lieta, kas mani nebeidz pārsteigt, ir tas, cik daudz sieviešu Cibā lolo ļaunas vai, mazākais, nejaukas jūtas pret savām mātēm.
Upd. Gribu piebilst, ka neviena māte droši vien nav ideāla, bet vai iemesls tomēr neslēpjas drīzāk bērnu neiecietībā un egoismā, nespējā saprast un piedot. Kurlumā.
Pie puišiem to neesmu tik lielā mērā manījusi. Vai arī viņi par to vienkārši nerunā. - 119 rakstapiebildīšu
- 10.12.09 15:42
-
Tu spried gudri un līdzsvaroti, un gandrīz visam Tevis teiktajam es varu piekrist - mana nepatika pret psiholoģiju kā tādu, iespējams, ir briedusi negatīvā pieredzē ar šīsnozares pārstāvjiem un literatūru. Bet citādi - tā tas ir, kā Tu raksti, un, protams, ka katrs bērns veidojas un ietekmējas vispirms ģimenē un no vecākiem, un tās ietekmes vienmēr un visos laikos ir bijušas sarežģītas. Bet šodien tās, manuprāt, tiek pārāk analizētas, tām piešķirta pārāk liela nozīme. Kaut vai tāpēc, ka mātes, cenšoties sekot visiem šiem audzināšanas un psihologu padimiem, kuri ir tik pat mainīgo, kā nostādnes citās zinātnēs, bieži sabrauc grāvjos, ignorējot savu intuīciju. Jo ideālu bērnību taču nevienam nevar nodrošināt. Un arī par daudz klaji izrādītas mīlestības nav labi, jo var padarīt bērnu atkarīgu. Tas viss ir pārāk sarežģīti, lai šādā te veidā nonāktu pie kāda kopēja secinājuma.
- piebilst
- 10.12.09 15:46
-
paldies! tā mīlestības izrādīšana normāli ir funkcija no vecuma - par bērnu jārūpējas, kamēr viņš to pats nevar, bet pamazām jānoiet malā, kad bērns var pats par sevi parūpēties. bet ej nu sazini, kādi klikšķi mātēm galvā ieslēdzas!
- piebilst