* * *

10.12.09 15:42
Tu spried gudri un līdzsvaroti, un gandrīz visam Tevis teiktajam es varu piekrist - mana nepatika pret psiholoģiju kā tādu, iespējams, ir briedusi negatīvā pieredzē ar šīsnozares pārstāvjiem un literatūru. Bet citādi - tā tas ir, kā Tu raksti, un, protams, ka katrs bērns veidojas un ietekmējas vispirms ģimenē un no vecākiem, un tās ietekmes vienmēr un visos laikos ir bijušas sarežģītas. Bet šodien tās, manuprāt, tiek pārāk analizētas, tām piešķirta pārāk liela nozīme. Kaut vai tāpēc, ka mātes, cenšoties sekot visiem šiem audzināšanas un psihologu padimiem, kuri ir tik pat mainīgo, kā nostādnes citās zinātnēs, bieži sabrauc grāvjos, ignorējot savu intuīciju. Jo ideālu bērnību taču nevienam nevar nodrošināt. Un arī par daudz klaji izrādītas mīlestības nav labi, jo var padarīt bērnu atkarīgu. Tas viss ir pārāk sarežģīti, lai šādā te veidā nonāktu pie kāda kopēja secinājuma.