Piedod, bet kur ir tiešā un viegli saskatamā sakarība starp izvarotām sievietēm un to, ka visas traumas rodas pirms gada vecuma?

Atbilde bija uz komentāru par bērniem, kas viduslaikos tika audzināti citādi. Un analoģija iekš tam, ka pagātnē daudz kas bija citādi, ieskaitot sirošanu un varošanu. Izraut no vēsturiskā konteksta vienu konkrētu rīcības modeli un salīdzināt to ar mūsdienām ir absurdi, vismaz ja tas tiek darīts pēc principa "toreiz tā darīja, a tagad gan psihologi visu samudrījuši".

Tas ir absurdi, bet ne mazāk absurdi kā salīdzināt traumēto bērnu - zīdaini, kas uzsēdināts uz poda pirms gada vecuma - ar izvarotu sievieti un pieprasīt, lai pret abiem izturas ra vienlīdz lielu līdzjūtību un par abiem birdina rūgtas saras.

piezīmēsim, ka traumēto zīdaini, kas uzsēdināts uz poda pirms gada vecuma, tu pati izdomāji. Sākotnēji runa, ja es pareizi sapratu k. komentāru, bija pavisam par ko citu, t.i., par reālu mīlestības... da vienkārši "iecietības un sapratnes" trūkumu bērnībā, kam ar podu sakara nekāda nav.

saakarība ir. ja izvaicā kāpņu telpā izvarotās un prasa, kāpēc viņas pilnā rīklē nekliedza pēc palīga, nereti izrādās, ka kautrējušās pie svešām durvīm dauzīties. tas tieši ir pirmā gada sekas (nu ko nu es, pati jau pie visa vainīga, neviens man nepalīdzēs utt)

Piedod, bet par to, ka nekliedz tās, pret kurām mātes 1 gadā slikti izturējušās, ir no pirksta izzīstas glupības.

nu psihologi teiktu citādāk. es, protams, vienkāršoju. esi dzirdējusi par upura - varmākas atiecībām. ir ļaudis, kas nemitīgi izrādās upuri. jeb ieņem upura pozīciju. bērni, kuriem nemitīgi dara pāri, arī pēc skolas nomaiņas. sievas, kuras visu laiku uzraujas uz vīriem varmākām. tas ir arī no drošās piesaistes atkarīgs - tie, kas zemapziņā uzskata sevi par nevērtīgiem un tādiem, kas nav pelnījuši labu apiešanos pret sevi, arī nevilšus uzmeklē tādus, kas viņus pazemo. par šo tēmu ir laba tīklā par velti lasāma grāmata http://rapidshare.com/files/101307140/SievietesKasMilParDaudz.zip.html

Klausies, un man ir viens loģisks jautājums - ja viss svarīgāksi notiek līdz gada vecumam, tad mātei ir galvenais būt labai tad, un pēc tam viņa katru dienu var sist bērnu ar galvu pret galdu, nekas paliekoši slikts jau nenotiks?

nu neizliecies taču dumjāka nekā esi. jo mazāks bērns, jo vieglāk viņu smagi traumēt. ja metīsi pret galdu jaundzimušo, paliks slapja vieta. ja metīsi ar tādu pat spēku divgadnieku - lūzumus varēs salabot droši vien. ja tevi - metējs atrausies bietē. tāpat ar psih traumām. piesaistes modelis veidojas līdz 3 gadiem, bet pamatā izveidojas pirmajos 14 mēnešos, kaut kā tā. bērns jāaudzina arī vēlāk, bet pamats ir īpaši svarīgs.