* * *

10.12.09 15:22
Man jau šķiet, ka cilvēki nekad nav bijuši īpaši laimīgi. Ar šādu vai tādu audzināšanu. Tikai mēs, 20./21. gs. ļaudis varam atļauties visādus psiholoģiskus eksperimentus un meklēt skaidrojumus savām milzīgajām eksistenciālajām skumjām.

Mani laikam arī pēc Spoka audzināja. Nē, vispār bija vēl interesantāk. Vecvecāki pārstāvēja domu, ka bērniņš jāmierina, kad vien viņam (man) uznāk raudamais, bet vecāki uzskatīja, ka bērnam jāmāca patstāvību un jāļauj savu reizi izbļauties. (Es to zinu, jo esmu ģimenes stāstus saklausījusies). Mani vecāki kādu laiku dzīvoja vienā dzīvoklī ar vecvecākiem. Tā nu es dabūju abu veidu pareizās/nepareizās audzināšanas. Interesanti, vai tas ir mani ietekmējis? Es te tikai tā prātoju.