- 10.12.09 13:18
-
Es pieņemu tās mātes ir vēl salīdzinoši pajaunas, lai tādas domas nāktu galvā.
Es ar savējo protams esmu kašķējies un ir lietas, kas man viņā nepatīk un tā, bet es ar laiku arvien vairāk redzu, cik ļoti viņa ir bijusi pati atkarīga no savas bērnības un jaunības un kā viņai ir tad gājis — proti, kādi ir bijuši savukārt VIŅAS vecāki. Un nav nemaz viegli sevi pārveidot, pat ja to apzinies, ko gribi mainīt, Bet ja neapzinies — tad taču praktiski neiespējami.
Un galu galā tu saproti, ka tas cilvēks vienkārši dzīvo dzīvi kā prot, mīl tevi kā māk, un nav bijis viņam ne īpaši daudz laika, ne varbūt arī prasmes analizēt sevi un ir viņam — tāpat kā tev! — tā vide un apkārtne, kas viņu lielā mērā ir padarījusi kāds viņš ir. Nu kā tu vari viņu pēc tam nosodīt?