- mana mammiņa, 81 gads
- 14.11.09 18:36
- Man tās zeķes jānovelk. Rīt gan jau atkal būs jāģērbjas. Te es nolikšu. Salocīšu. Kompresijas zeķes nost, vakara baltās tamborētās virsū. Čībiņas ar vāverītes izšuvumu. Naktskrekliņš kokvilnas ar rozā rozītēm, rītakleitiņa leoparda rakstā. Viss perfekti tīrs. Sāp man šodien tā kreisā gūža, varbūt pārstās, ja iedzeršu konjaciņu. Bet, ja par daudz iedzeršu, sirds sāks dauzīties naktī. Ka tik par daudz neiedzeru. Nē, es tā nevaru - man riebj uz sevi skatīties, ja neesmu uzkrāsojusies. Mums skolā mācīja, ka sievetei ziemeļu apstākļos jārūpējas, lai viņa nekļūst nepievilcīga. Deguns nedrīkst spīdēt nekad. Lūpas nedrīkst būt zilas. Ha. Un kā viņi tai Anglijā dzīvo, tie gliemežu lasītāji? Mēs čedesmitastotā gadā Mančesterā ar Ilgu un Melitu dzīvojām puspansijā. Katrai sava istaba, brokastis un vakariņas. Man jau tāpat likās par ciešu. Bet mēs strādājām bez starpbrīžiem. Anglietes gāja pīpot, dzert tēju. Mēs tikmēr strādājām. Man bija 30 pāru kurpju, ko atvest uz Latviju. Un kostīmi.
- 7 rakstapiebildīšu
- 15.11.09 00:12
-
zazazelle
oj es te tieshi rakstu vienu rakstu, it kaa par teaatri, it kaa par ko,
bet galvenaa doma ir, ka vajag piepuudereeties)))
true - piebilst
- 15.11.09 11:57
-
:)
- piebilst
- sievietes... sievietes...
- 15.11.09 12:28
-
Tjā, ja mana māsa kādreiz no "turienes" atbrauks, tad arī ar kādiem 30 kurpju pāriem :D Arī tādi paši gājieni.
Tagad viņa šopā strādā, bet kad "atkritumu fabrikā" strādāja, tad arī es par viņu ķiķināju. Tā kā banķiere kaut kāda atbrauc - kostīmiņš, 15 cm papēži, makijāža...
Tādas nu tās latvietes ir - arī miskastes fabrikā ir jākrāsojas :D - piebilst
- 16.11.09 11:09
-
ko viņa darīja Mančesterā?
- piebilst
- 16.11.09 12:08
-
Nu, viņa tak noemeigrēja kara laikā kā pusauga skuķis, bez vēcākiem, ar draudzeni - jo tēvs palika smagi slims, un mamma tad arī atteicās braukt, un kuģa biļeti atdeva mammas draudzenēm divām. Brauca it kā uz Vāciju pie tantes, bet tante bija aizbēgusi uz Ameriku, tā viņas tur vienas pašas ap 15 gadu vecas sāka dzīvot. Piedzīvoja briesmīgās Drēzdenes bombardēšanas. Kādu laiku pa Vāciju, tad Franciju, beigās aizkūlās uz Angliju. Strādājusi viskaut ko, gan starptauiskajās bēgļu organizācijās, gan par telefonisti, gan beigās aušanas rūpnīcā. Bijis daudz brūtgānu, visi gribējuši precēt, bet viņai neviens nav paticis. Mamma bija patiešām ārkārtīgi skaista sieviete. Atbrauca atpakaļ uz Latviju tkai 50-kurā? (aizmirsu) gadā, jo tēvs bija slims (atkal, bet nu jau ar vēzi un uz miršanu, mamma izmisusi). Runāja angļu, vācu, franču tekoši. Latvijā pabeidza māsu skolu un strādāja par māsiņu tuberkulozes dispanserī. Velns, jāpieraksta man vienreiz tas atgriešanās gads, uz atmiņu vair pilnīgi nevaru paļauties.
- piebilst
- 16.11.09 13:03
-
vow, ļoti interesanti.
- piebilst
- 16.11.09 13:37
-
Ford Madox Brown
a tu neesi rakstījusi viņu dzīves storiju? būtu vērtīgi, izklausās.
man vecmāmiņas dzīvi ar būtu vajadzējis pierakstīt, par abām omēm patiesībā - tagad žēl ka neizdarīju. - piebilst