- 29.6.09 03:28
- Tagad, kad es pusčetros naktī klausos pilsētas kaiju ķērcienos aiz loga, pamodusies pēc pāris stundu snaudas, ir tik labi, un būtu tik pašsaprotami, ja manu mošanās laiku rīt noteiktu mans bioloģskais pulkstenis, nevis modinātājs un piemērošanās visārēji pieņemtiem darba dienas laikiem. Škiet, ja es varētu dzivot pēc sava pulksteņa, es būtu daudz veselāka un daudz priecīgāka, un, mīļie darba devēji, daudz ražīgāka.
- 2 rakstapiebildīšu
- 29.6.09 08:29
-
Ta tas tiesam ir. It ipasi par to razigumu. Sutit nepamodusos cilvekus uz darba, kur vini ir spiesti dzert kafiju un gaidit, kamer nogurums atiet, lai varetu normali sakt stradat - ka tas vispar kaut ko var veicinat?
- piebilst
- 29.6.09 12:08
-
...un tajā brīdī ir klāt izsalkuma sajūta, tai seko pusdienlaiks, pēc tā pēcpusdienas miegainība, ko ātrāk kā pēc stundas prom aizdzīt nespēj, lai cik mates podus tu būtu izsūcis.
Siesta daudz ko atrisinātu. - piebilst