sindicētos kredītus normālos apstākļos nevis atdod, bet pārkreditē. Taču, tā kā ASV krīzes rezultātā finanšu tirgus sastinga un neviens naudu nepārdeva, visi gribēja naudu atpakaļ. Un daudz.
Bet tas sakrita ar daudziem citiem apstākļiem- bankām, kas gribēja labi nopelnīt, cilvēkiem, kas domāja, ka algas var kāpt mūžīgi un tāpēc dzīvot tikai uz kredīta ūtētē ūtējēpē

parex nepraatiigi riskeeja ceriibaa uz labiem laikiem - aizneemaas uz iisaaku terminu nekaa aizdeva un cereeja ka ljaus bezgaliigi pagarinaat - bet treshajaa reizee vairs nelaava pagarinaat.
otra lieta, kas man liekas saprotama, ir lokaalais nekustamo iipashumu burbulis. visu paareejo es arii nesaprotu.

visi tie apzīmējumi (burbulis, sildīšana u.t.t.) ir tā nodrāzušies, ka palikuši pilnīgi bez satura. bet, ja par burbuli, man nešķiet, ka tam būtu vajadzējis tik traki skart vispārējo ekonomisko stāvokli. nu, tik, tik traki. anglijā arī bija burbulis, un neko tomēr.

90to gadu sākumā zviedrijā pārplīsa burbulis.
IKP pieaugums bija novērojams pēc 2 gadiem.

Anglijā bez burbuļa bija arī kas sakarīgs.

kaut kad jau bija jāsākās

Es tā brīvā plūdumā:

Derivatīvo infestīciju sistēmas sabrukums (arī Latvijā esošas bankas un fondi bija sainvestējušies tajos), kas izraisīja krīzi globālajos vērtspapīru tirgos (vispārēju investoru neuzticību un investīciju izvākšanu no "'šaubīgām" pozīcijām), subprime kredīti, kas izraisīja mājokļu krīzi ASV (kas vēl vairāk apgrūtināja finanšu institūciju darbību), finanšu institūcijām sāka trūkt apgrožamo līdzekļu, tās ierobežoja kredītu izsniegšanu, tas radīja grūtības tiem, kam šie kredīti nepieciešami un tā tālāk- globālā vienotā sistēmā tas atstāj iespaidu uz visām valstīm. Kopumā gobāla neuzticēšanās un finanšu institūciju paralīze un nespēja veikt savas funkcijas.

Lokālā mērogā- neloģiski būvēta ekonomika- uz no ārpuses eplūstošas naudas, kas izdota riskantos kredītos, kas iztērēti pārvērtētu nekustamo īpašumu pirkšanai. netiek ražots, netiek radīta pievienotā vērtība, kas ienestu naudu ekonomikā. Īpašumu burbulis plīst, vērtība krītās, bet aizņemtā nauda ir jāatdod! Daudzi atdot nevar, bankām daudz parādnieku, un nevar aizņemties naudu starptautiskā finanšu tirgū augstākminēto iemeslu dēļ, bankas vairs neizsniedz kredītus, tas rada problēmas uzņēmējiem, bankroti, atlaiž darbiniekus, arvien vairāk nevar atdot kredītus, ražo arvien mazāk, iepriekšējā laika milzīgās inflācijas dēļ eksports nekonkurētspējīgs, valstī nauda neieplūst, mazāk tiek maksāti nodokļi , nepildās budžets, valsts glābj Parex banku, budžets pavisam tukšs, paceļ nodokļus, bet budžets nepildās arvien vairāk.

Sākumā domāju: "derivatīvo investīciju instrumentu sistēmas"

Jā, sakarīgi. Tā laikam ir.

http://klab.lv/users/kihelkonna/127508.html

http://www.jaunlatvija.lv/
shie neizgaaja ar oligarhiem uz kompromisu tapee nav naudas reklaamai
mosh ir ceriibas
gribaas paliidzeet vienkaarshiem soliishiem
vismaz dabuut shos peedeejaas rindaas pie meerkakjiem
patiik ka jauni un 50% patrioti

domaa domaa un nevar izdomaat , varbuut labaak paseedeet tomeert savaa shuninjaa patamboreet cimdinjus ziemai?
viss vaaraas ,bet nav speeka

Redz, ja neviens neko neražo un nedara, bet visi kopīgiem spēkiem pamazām aizņemas dažus desmitus miljardu eiro, lai andelētos ar sērijveida dzīvokļiem un pierīgas pļavām, nekas pārāk labs nevar sanākt :)

Pasaules krīze mūs skāra tikai tā, ka aptrūkās neierobežotā kredītu plūsma,