- 8.12.08 23:02
- Ō, neviens nekad vēl neko nav tik skaidri pateicis, kā man nezināmais zinātnieks no intervijas LTV1.
Gēnu zinātnieks. Cik saprotu, emigrējis no LV.
Par kāpšanu kalnos: tā ir absolūta uzvara - katra virsotne ir savā apvidū vienīgā. Ja tu esi to sasniedzis - tad esi. Un tur nevar būt papildus jautājumu, vai varēja vēl augstāk.... jo nevarēja. Tā ir augsttākā iespējamā virsotne un tu esi to sasniedzis,
Tālāku jautājumu nav. Tikai citas virsotnes.
Tā ļoti konkrēti. Par gandarījumu un sasniegumiem, Īpaši kontekstā ar viņa zinātnisko darbu, kur atbildes ir tik ļoti nosacītas. - 4 rakstapiebildīšu
- 8.12.08 23:32
-
Atbildes varbūt arī nav nosacītas, bet pie piramīdas stāvoša skudra ir nesalīdzināmi tuvāk mērķim nekā mēs ar savām "atbildēm". A vot par to emigrāciju - man negribas vienā maisā mest tos, kuri vispirms emigrē, un tad meklē nodarbi, un tos, kuriem vispirms uzkrīt nodarbe, un tad tie tās dēļ emigrē. Lai gan rezultāts ir it kā viens un tas pats.
- piebilst
- 8.12.08 23:38
-
šis ieraksts nebija par menigrāciju, tā tikai nejauši tur iegadījās. bija par kalniem un mērķiem.
- piebilst
- 8.12.08 23:43
-
Par kalniem rakstīt likās pārāk banāli. Tas vai nu ir, vai arī nav. Un citādi domājošajiem tik un tā neko neiestāstīsi.
- piebilst
- 8.12.08 23:42
-
ierindnieks
ar kalniem tāpēc ir daudz vienkāršāk, mērķis ir skaidrs un saredzams, lai arī bieži vien grūti sasniedzams.
- piebilst