- 6.7.08 16:42
- Ak, jā, un vēl paldies par padomiem prusakkopībā. Esam tagad ierīkojuši paprāvu terāriju ar zāģu skaidām. Iekšā ielikām lielo ciedru čiekuru. Un vienu mizu. Visi prisacēni uzreiz pazuda.
Tā kā terārija gaisa spraugas man šķita par platu, jo es nevēlos mājās sastapties ar nekontrolētu prusaku evolūciju, tad zem vāka palikām vēl plānu papīru, kurā izdurti caurumiņi gaisam.
Terārisj ir tik liels, ka es pat ceru nākamās 3 nedēļas iztikt bez tīrīšanas.
Starp citu - cik viņi izaug trijās nedēļās? - 16 rakstapiebildīšu
- 6.7.08 18:33
-
atkarihbà no tà cik ilgs laiks pagahjis kopsh iepriekshehjahs ahdas mainjas. var gadihties, ka pat vispahr nepaaugas. lai nelien ahrah var terahrija iekshpusè malinu ar vazilihnu noziest (apm. cm), jo tam pahri nevar pahrrahpot - kahjinas slihd...
- piebilst
- 6.7.08 18:41
-
Kādas ādas maiņas?????!!!!! Šitie tak ir pavisam maziņi! Klau, pastāsti man kaut ko par viņu dzīves ciklu, ja?
- piebilst
- 6.7.08 19:29
-
o, jā, tas, kā viņi manīs ādu, arī būs forši! vienā brīdī šamie paliek tādi balti, mētājas akvārijā vecais kažociņš, a tad kažociņa vairs nav, jo kāds viņu ir apēdis, bet baltais lops ātri sāk palikt atkal brūns.
- piebilst
- 6.7.08 19:42
-
Dīvaini, es jau esmu viņiem pieķērusies.
- piebilst
- 6.7.08 19:52
-
man vismaz manējie dikti patīk. un man patīk uz viņiem skatīties, kā šamie pa savu akvāriju dzīvojas. cik tev tur to mazprusaku ir?
- piebilst
- 6.7.08 19:53
-
Tikai 4. Puikam kāds uzdāvinājis.
- piebilst
- 6.7.08 23:50
-
kad māte dzemdē mazuļus tie ir pavisam mazi un paiet aptuveni gads, kamēr izaug par pieaugušiem dzīvniekiem. šajā laikā reizes sešas (laikam, nekad neesmu skaitījis cik īsti) notiek ādas maiņa (visiem kukaiņiem ir hitīna apvalks, kas ir ciets un lielāks neaug. tad, kad vajag izaugt lielākam, tie izlien ārā no vecās ādas un, kamēr hitīns nav kļuvis ciets, aug. sasniedzot dzimumbriedumu vairs neaug vispār). pieaugušā stadijā dzīvo apmēram gadu. tātad dzīves laiks viņiem sanāk, ka ir apm. 2...2,5 gadi. ja ir gan mātītes, gan tēviņi, tad varēs arī novērot kā mātītes olu kokonus vēdinās "grūtniecības" laikā. olu kokonus viņas dažreiz arī "pazaudē" un tad terārijā mētājas gara balta "olu desa" – "spontānais aborts". vienā reizē mātīte var dzemdēt ap četrdesmit mazuļiem. bet vairoties šie dzīvnieki vairojas tad, ja temperatūra ir virs +250C.
zinātniskais nosaukums ir Gromphadorhina portentosa. ar šo nosaukumu var par viņiem diezgan daudz sagūglēt. gan tekstu, gan arī bildes. - piebilst
- 7.7.08 00:19
-
Ō.
- piebilst
- 7.7.08 00:27
-
Es tikai nesaprotu, kāpēc cilvēki viņus tur mājās? Nē, nu ok, es esmu iecietīga pret jebkuru dzīvu radību, ja tā nonākusi pie manis. Mēs pat laukos nolēmām zirnekļu tīklus no logiem netīrīt nost - žēl zirneklīša, pie tam viņš mušas ķer. Viss dabiski un ekoloģiski:) Bet priekš kam man prusaks krātiņā??? Tā tomēr ir kaut kāda izvirtība, kurai es esmu ļāvusies.
- piebilst
- 7.7.08 00:37
-
šie dzīvnieki ir burvīgi, turklāt pieaugušajiem tas šņāciens ir tik skaļš kā dezīti pūšot. un daļai cilvēku patīk viņus šņācināt (tiesa gan, pierodot pie rokām, viņi to pārstāj darīt). turklāt vēl ir arī tas, ka mūsu vietējie mazie nelabprāt uzturas telpās, kur dzīvo lielie prusaki.
- piebilst
- 7.7.08 00:42
-
Kā tu domā, viņi arī domā?
Un, kā tas ir - pierodot pie rokām? Viņus, kas, rokās arī jāņem? Jāsāk to darīt jau no bērnības? Vai var kaut ko nokavēt? Man tā kā negribas. Lai puika atgriežas un pēc sava 3-nedēļu ceļojuma arī ņem rokās.
Un ko nozīmē "nelabprāt uzturas telpās"? Ar telpām tu domā terāriju? Vai istabu? Dzīvokli?
Nē, mums lielo prusaku mājās nav, bet tas būtu izskaidrojums, kāpēc viena sievete no "draugiem" puikam šitos sīkuļus uzdāvināja. - piebilst
- 7.7.08 01:15
-
nebūtība
nu domāšana tādā izpratnē kā cilvēkam, viņiem nav. cilvēkam ir smadzenes, bet prusakiem ir virsrīkles un zemrīkles nervu mezgli + pa nervu mezgliem katrā ķermeņa posmā. drīzāk tā nervu sistēma koordinē atbildes reakcijas uz ārējās vides kairinājumiem (sajutu ēdiena smaržu - rāpojam ēst). kaut kā tā varētu būt.
nav īpaši jāradina pie rokām. ir tā, ka, ja pieaugušos regulāri ņem šņācināt, tad viņie pierod pie tā, ka paņemšana nav nekas bīstams un pārstāj šņākt, jo uzskata, ka nav jābiedē ņēmēju. tas arī viss.
nu ar telpu es domāju dzīvokli. kad es no Liepājas uz Rīgu pārvācos es savus prusakus visus paņēmu līdzi. aptuveni pusgadu vēlāk mammai sāka virtuvē parādīties mūsu virtuves prusaki (vietējie Blatella germanica). rezultātā daļu prusaku es vedu uz Liepāju mammai un tagad tur viens terārijs stāv virtuvē, lai dzīvoklī būtu šo lielo prusaku smarža un virtuves prusaku mātītes, kas staigā apkārt meklējot vietu, kur olas atstāt, par labu vietu saviem bērniem uzskatītu kaimiņu dzīvokļus. Vienkārši daudzdzīvokļu blokmājā nav jēgas vienā dzīvoklī indēt prusakus, ja kaimiņi to nedara. labāk novietot kasti ar madagaskariešiem. nav simptprocentīgi droša metode, bet, kamēr kaimiņos būs vietas, kur vietējiem dzīvot tikmēr no pajumtes dalīšanas ar "lielajiem radiniekiem" virtuves prusaks izvairīsies. tas vienkārši ir no sērijas - velnu jāizdzen ar belcebulu ;o) - piebilst
- 7.7.08 00:48
-
vai viņiem var novērot rakstura atšķirības? Vai viņus var atšķirt vienu no otra, trešā u.t.t.?
- piebilst
- 6.7.08 19:28
-
par to, cik izaug, neatceros, bet aug viņi salīdzinoši lēni.
kad man bija mazie prisacēni, šamie easy līda no akvārija ārā, tāpēc es iekšpusē malas augšā ar vaseline jelly biju sasmērējusi - šiem slīdēja kājas un ārā netika.
migu es savējiem tīru tik pa dažiem mēnešiem, tikai ik pa dažām dienām izvācu veco paiku, ko šamie nav apēduši. - piebilst
- 6.7.08 20:39
-
viņi nelec virsū kā parastie, mājas, dara, kad tu tīri viņu migu?
- piebilst
- 6.7.08 23:53
-
pieauguši viņi ir lēni un šņācoši. mazuļi ir nedaudz žiperīgāki, bet diemžēl nešņāc :(
- piebilst