- 5.7.08 16:34
- Vēl man ir tāda nelaime piemetusies, sava veida autisms - es cilvēkus filmēju, nevis satieku. Eju, piemēram, pa ielu, nāk pretī vai iet garām kāds paziņa, nu, pa gabaliņu, ne jau tieši tā, ka krūtīs. Es paziņu nofilmēju, varbūt pat nopriecājos, ka esmu ieraudzījusi, bet pilnīgi nekādā veidā nelieku to manīt. Ne ar galvas mājienu, ne smaidu. Vispār, ne vaibsts nepakustās. Tā, it kā es viņu kādā ekrānā, nevis dzīvē redzētu. Mūsu mājas pagalmā, kur es teorētiski ganrīz visus "pazīstu", tomēr dažus mazāk, dažus vairāk, daži pat pie manis mājās ir bijuši vai Cibā raksta - tur man regulāri šitas notiekas. Visi domā, ka esmu iedomīga, bet es vienkārši kaut kā nepiedalos ārējā dzīvē.
- 2 rakstapiebildīšu
- 5.7.08 16:51
-
Es nedomāju, ka tā ir iedomība. Parasta neērtība
- piebilst