Karameļu tēja ar pienu... nav nekas gardāks.
Vakardienas izrāde ("Klusuma skaņas") bija hmmm... lieliska! Man ļoti patika. Tie tērpi un, kā atverot 3l stikla burku sāka skanēt mūzika.
Pirms izrādes domāju, kā būs, ka tur neviens nerunās? Vārdi visu būtu sabojājuši. Tā pats varēja sēdēt, skatīties un domāt savas lielās domās + baudīt.
Šodien kl. audz. ienāca manas grupas angļu valodas starpbrīdī un teica, lai mēs izturamies iecietīgi, jo viņai pēkšņi esot nomiris tēvs. Ak nē! Viņam bija 60 un tā meitene nemaz negribēja, ka kāds to zina. Teikdama kl. audz., ka 4dien nebūs skolā, jo brauks uz bērēm, viņa gribēja, lai kl. audz. nevienma neko nesaka, bet ko šī. Pff.
Lai būtu.
Hāh sportā aizlēcu, laikam, priekš sevis ļoti tālu :D Žēl, ka tik 2as reizes varēja lēkt, būtu tālāk.
Un jā, šodien sāku lasīt "Alises piedzīvojumi brīnumzemē". Jāatgūst nokavētais bērnībā.
Vēl kas, es nesaprotu kas notiek ar pastu un tēviem? Kam viņi vajadzīgi, ja tikai nokaitina un nepienes laicīgi vajadzīgās lietas??
Es turpinu baudīt savu karameļpiena tēju.