Ir reizes, kad konkretizēt pajautāt gribas.

Pat zinot, ka nevajag. Ka atbilde atklās, ka iztēle kārtējo reizi izrādījusies interesantāka par īstenību.

Bet gribas tik un tā.

Noteikti neinteresantāk.
Vieglprātīgā, paļāvīgā garastāvoklī mācību sakarā ne-izdarīta checking lieta, kas dažu nejaušu sakritību rezultātā nostāda mani vainīgās, un to otru - nabaga cietēja lomā. Kas, faktiski, nedaudz paargumentējot, varētu pat tikt mainītas vai vismaz atzīstas par kvitām. Bet dažās mušas noteiktās situācijās mēdz uzpūsties. Sevišķi auditorijas priekšā un sevišķi tad, ja dažs labs sociālais skills pamanījies būt zems.
Smieklīgākais, tēma: kreativitāte. A es tur aizplanējušā noskaņā kladītē ķēpājos, pirms tika pieprasīts jaukās situācijas paskaidrojums. Ilustrējot, kā kreativitāte nevietā (a kā viņu **** ielikt vietā??) var būt, teiksim, hm, krietni traucējoša.