---

šauras ir tās kalnu takas

kuras mūsu solī krīt

divi nevar vienu ceļu

pēdu pēdā iemīdīt



vai būs jācērt jaunas kāpnes

vai tās nāks, kā atnāk rīts

tā kā upe un kā smiekli

kopā augšup iesvētīt



kāds ir ceļš, ko zvaigznes saka

kāds ir tas, ko tava sirds

un tas viens, ko Viņš ir lēmis

vienīgais, kas neizirst



solis solī, doma domā

uz to sauli, kas vēl dzimst

un kad es tur aizcīnīšu

vai mēs nebūsim jau cits?



reiz pat likās, nekā nava

tikai karstums sažņaudzīts

kuru iesēt lāpas matos

un tad redzēt, kā tā spīd



ka varbūt viss tikai māņi

ka es nezinu, kas īsts

un kad uzlīs baltā gaisma

visas sāpes atrisīs



dod man savu roku drošu

blakus soļi, tuvu plecs

visi ceļi ved uz smaili

mūžīgs ceļš, bez laika vecs