skaabiitis [entries|archive|friends|userinfo]
skaabiitis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[25. Sep 2007|14:39]
dažkārt svētdienas var izvērsties par vistusaināko dienu. gadās. un vēl pie tam mums divatā. gājām vecpilsētu lūkoties, nu vienkārši pablandīties. bijām upes otrajā pusē, tā ir pilsētas puse, kurā ir visas vīna darītavas, noliktavas utt. gajām ar cerību ietikt kādā vīna degustācijā, nu gribējām kaut ko nogaršot. blandījāmies, blandījāmies un meklēto atradām. laikam, taisnība jau vien ir, ka tas kurš meklē, tas arī atrod. uzgājām vienu lielu baltu telti, kurā kaut kas notiek, protams, nēesam jau vakarējās, gājām iekšā. tur visi sataigā ar glāzītēm un visi iet pie stndiem un dabū vīnus garšot par velti, mmm, a kur tās glāzīts dabūt??? bet viss nāka rlaiku, tagad zinam, ka glāze portugāliski ir copos, kura bija mums jānopērk par 1 eiro. un tagad jau mums bija leganta glāzīte rokā! un tagad jau atlika tikai vien..... nu jūs jau paši saprota. kopumā nogaršojām kādus 15 vīnus, tai sakitā 2 šampaniešu. tur satikām 4 amerikāņus (divi pusmūža pārīši), viens no tiem bija kaut kāds šiška iekš google un tādām lietām. saruna sākās tā, ka viens no večiem domāja, ka arina šajam pasākumam ir par jaunu, jo deva viņai tikai 17, bet viņa sieva mums apskaidroja, ka viņiem meitai ir 35, bet viņš vēl domājot, ka tikai 18, tāpēc lai nesatraucoties. njā, tā diena bija jauka.
vakar, pirmdiena, ejam uz skolu ar domu dabūt time-table, bet, kā jau mumstas pierādījies vairākkārt, to nedabūjām, būšot tikai otrdien, nu labi, mums vēl viena brīva diena. bet gribējās, lai viss aju saķas, nu cik tad var atpūsies, ne? tāda sajūta, ka viss brīvlaiks un vasara ievilkusies par veselu mēnesi. no vienas puses jau jauki! vakar, nezinādamas ko īsti darīt, aizgājām uz okeānu peldēties, o jēe, tas bija kaut kas, viļņi lieli un ūdens tik auksts, domāju, ka baltijas jūra taad nav vēsāka. bet bija patīkami. ieejam, izjūtam ūdeni un viss, nemaz tik ātri negribas nākt ārā. bet pēc iznākšanas vēl dubultpatīkama sajūta, aukstums vairs nav aukstums, bet patīkamas siltuma trīsiņas, kuras tiek papildinātas ar vēja pūsmu, kas žāvē mūsu ķermeni. patīkami.
liekas, ka tagad būs nelielas problēmas ar internetu mūsu dzīvoklī, tagad ir tikai viena vieta, šajāsdaudzjās telpās, kuras varētu noķert netu, tāpēc vakar četri cilvēki sēdējām balkoniņā un neviens cits tur pat kāju nevarētu nolikt, jo vietas vienkārši nebija. tā ir mūsu interneta kafejnīca, bija jautri. un algiras runāja caur skaipu lietuviski, un tad ir lietas, ko saprotam no viņa teiktā. bija draudzīgi. un vakars beidzās ar mūsu pašreizējās četrotnes uno kāršu spēli.

rakstīts: otrdienā, 25.09.2007.
Linkielikt domu

pāris dienas [23. Sep 2007|13:53]
[Garastāvoklis: |miegains]
[Mūzika |nav]

svētdienas rīts, jau otrais portugāļu svētdienas rīts. kanpi pamodusies uzlieku ūdeni savai palašķu tējai, kas vesta no manām pļavām un kas plūkta ar manām rokām. giadot, kamēs ūdenis sasniegs 100 grādu atzīmi, dodos uz balkonu. uz balkonu, kur paģājušo nedēļu ēdām katras brokastis. jūtu zivs un šāļuma smauku, tagad tā liekas, tik neatņema šī dzīvesvietas sastāvdaļa, tik pierasta un normāla. bet vairāk negribas brokastis pavadīt baloniņā, jo liekas, ka pamaz vietu, lai gan tur neviena nebija. dzīvoklī jau esam pieci - 3 lietuvieši un mēs. puisis smēķē, tāpēc viņam tīri iemīļota vieta ir balkons. viena no labākām interneta vietām iz balkoniņš, ar tas nosaka lietuviešu apmeklējuma biežumu. (ziniet kā mums ar internetu? mēs ķeram kaimiņa internetu, kura niknames ir casa (mēs izrunājam kā kaza, bet patiesā nozīme jau visiem zināmāmāja). un dzīvoklī it pāris labās vietas, kur to var vislabāk uzķert, protams, mūsu istabai pieejošā loģija ir vislabākā vieta). jūtama mājas telpas sarukums, bet tas jau arī vēl nav viss, jo būs vēl viena lietuviete un rumāniete nākamās nedēļas laikā. bet nav jau tik traki, jo mums sava istaba ar savu loģiju - mums ir vislabākā istaba! un to es nesaku, lai sevi mānītu, bet tā patiešām ir.

piektdienas vakaru bija paredzēts erasmus studentu pārtijs. gāja baigi labi. savācāmies mēs visi pieci biedri un ap pulkstens vienpadsmitiem p.m. devāmies uz centru. sameklējām vajadzīgo ielu ar vajadzīgo bāra nosaukumu. un izbrīnā sapratām, ka tā vieta ir slēgta (vai drīzāk pamesta). tā nu mēs šokā pāris minūtes stāvējām, lt draugi sazvanīja mūsu portugāļu draudzeni Martu, kura mums īrē dzīvokli, viņa saka, ka drīz būšot. gaidot, satikām un sapazināmies vēl ar divām poļu meitenēm, kuras arī bija kritušas par upuri erasmus pārtija informācijai. viņas bija jaukas (droši vien vēl arī tagad ir). drusku papļāpājām, viņas sazvanīja savu portugāļu draugi, viņš būšot pēc 2 min. tā mēs tur stāvējām un centāmies kaut ko runāt. portugāļi. sagaidījām tikai to puisi, kurš tāpat ieradās 2 min vietā pēc kādām 30 min, bet Martu nesagaidījām. devāmies mājās ar nakts autobusu. par spīti tam, ka neballējāmies, iegāju gulēt pl.04:00. man pašai par to smīniņš zogas vaidziņos.. (nu par pārtiju) (:

lietuvieši interesant cilvēki. mēs viņus vienudien aizvedām līdz vecpilsētas centram, pagāja ~90 min un šķīrāmies, viens otrs no viņiem dod priekšroku braukt mājās (mājas turpmāk ir domātas šis Matosinhos dzīvoklis). un viens pievienojās, otrs brapuca savas dzīvokļlietas kārtos, tātad vecpilsēta viņiem nav tā interesantākā vieta. un vakar bija kronis visam! mēs ne dienu nevaram nosēdēt istabā, bet lt puisis to izdarīja (ja neskaita aiziešanu līdz veikalam). es zinu, esmu ļaunā, kas aprunā cilvēkus, bet es nespēju aptvert to, kā svešā valstī cilvēks var nosēdēt pie tv, skatoties multenes un pie pc, spēlējot datorspēles! eh, bet lūdzu nevajag izveidot stereotipus, jo viņš ir samērā jauks cilvējs, ar viņu var var parunāt, sabiedrisks un ļoti labi runā angļu valodā. puisi sauc Algirdas. lt meitene, kas nebija plānota šajam dzīvoklim, bet nu tā nu viss izvērtās, ka viņi visi dzīvo kopā. viņa ir jauka, miermīlīga un labsirdīga, bet dažkārt stumdāma un grūstāma. lai sadzirdētu ko viņa saka, ir jāsasprindzina dzirdes aparāts. kautrīgs cilvēks. viņa iedzīvojas, bet lēnāk nekā citi. meiteni sauc Ruta. un tad vēl ir trešais lt personāžs, kura tomēr nedaudz atšķiras no diviem iepriekšminētiem viņas tautiešiem. tieva un gara, bet nekādā gādījumā ne blondās dāmītes tipa. aša, ar paskaļu balsi. daudz kur bijusi, daudz ko redzējusi. ieoranži mati. ja panki sadalītos pakāpēs vai līmeņos, tad varētu viņu pieskaitīt pie viena no zeākās, tādā nozīmē, ka nav tik traka kā ierastie panki, bet dažas pazīmes manāmas. jauks cilvēks, var ar viņu parunāt. arī runā in english labāk nekā es. samērā viegli komunicēt ar viņu. viņas vārds ir Laima, gluži kā mūsu šokolādes fabrikas vārds un kā slavenās latviešu dziedātājas Vaikules vārds. šī ir tā meitene, kuras vecvecāki dzīvo liepājā un kura sprot latviešu valodu. neinteresanti, ne?

komunicēšana ar lietuviešiem var notikt dažādās valodās - angļu vai krievu, bet ja galīgi nevar, tad izmetu kādu vārdu latviski un viņi saprot un ir reizes, kad vieņi lietuviešu, jo ir vārdi, kas mūsu valodām ir ļoti līdzīgi. bet, protams, mūsu sarunās virsroku ņem angļu valoda. bet es jau teicu, ka būs jātaisa krievu valodas vakari, jo galīgi sāk aizmirsties citādi. tagd nav dienas bez angļu valodas. ja sanāk dienā vairāk runāt šajā valodā, piemēram, ar poļu meitenēm, tad vakarā jau ar arinu pārmijam dažus vārdus šajā mēlē.

vakar gājām gar jūru, tikai izmest līkumu, kā saka, izvēdināt galvu, tad spriedām, ka mums tādi ieilgusi vasara, par veselu mēnesi garāka, nekā citus gadus. skasiti! bet vienlaga gaidam skolu, jo būs vismaz vairāk ko darīt, atkal jaunas sejas, jaunas vēsmas. šeit, ja tu dienā nepārmij nevienu vārdu ar kādu svešinieku, vai ne ar vienu neiepazīsties, tad, liekas, ka dienai kaut kā pietrūkst.

līdz nākamajai rizei.
ar mīlestību, Linda
Linkdomas|ielikt domu

pirmais skrējiens [21. Sep 2007|21:30]
bija doma un iecere. nu ka došos, gar jūras krastu kādreiz skriet. un šodien, pēc vienas pavadītas nedēļas, es to izdarīju. no rīta aizgāju un izmetu vienu līkumu jūrā, mazu, pavisam mazu, jo ūdens ir facking auksts! un tad neliels skrējien gar ūdens apskatloto krasta līniju. tik labi. jutos gandarīta.
Linkdomas|ielikt domu

. [21. Sep 2007|01:54]
šdoen vakarā devāmies pastaigā pa mūsu rajonu. iegājām vienā snack bāriņā, kurā bija izcvramais saldējums, bet nu ne izsverams, bet liekams, taka bumbiņas. sieviete nerunāja angliski, bet viņa saprata, ka jautājam, cik maksā. 1 euro viena bumba. un kāds bija manāms tantes prieks, kad divus vārdus pateicu portugāliski, ne uzkrītošs, bet manāms. un arī man bija prieks, jo viņai bija preiks. un par to dabūjām tādu bumbu, kuru knapi varēju notiesāt. un cik garšīgs!
Linkdomas|ielikt domu

Artai un Mikum [21. Sep 2007|01:09]
vēlos izteikt publisku paldies jau pieminētiem personāžiem - Artai un Mikum par lielisko pārsteiguma rociņām, paldies viņiem!
Linkdomas|ielikt domu

māsai [20. Sep 2007|21:08]
[Garastāvoklis: |tas pats]
[Mūzika |arinas uzliktā mūzika]

Eva, tev te patiktu! kad sakāpu uz tiem akmēniem uzreiz par tevi sadomājos, jo ne tikai tur tiem daudz gliemžvāki (divi veidi un vienu no tiem gribēdams nevar dabūt nost no akmeņa, bet mēs, miermīlīgi būdami, nemaz arī nepārdzīvojām, ka nevienu gliemīti nedabūjām), un tad tie akmeņi ar tādiem taka koraļļveida izaugumiņiem sākuma stadijā, interesanti, tev būtu ko papētīt.
un uz tiem akmeņiem atklājās, ka Agnese ir veģetāriete un viņa tā sapriecāsjās, ka es arī, jo viņa ļoooti maz civlēku zinot, kas neēd gaļu, un liekas, ka tas arī nedaduz pavēra labāku kontaktēšanās iespēju..


labi, jāiet ārā, nav ko sēdēt pie tā datora.

p.s. atceraties, ka, ja jums ir 21:00, tad man ir tikai 19:00

čau
Linkdomas|ielikt domu

šī diena un dienas pirms tam (nedaudz) [20. Sep 2007|20:46]
[Tags|]
[Garastāvoklis: |samērā labs]
[Mūzika |arinas uzliktā mūzika]

nu tā, paķeršu ne tikai šodienu bet neaudz arī kādu citu dienu, jo liekas, ka vienu otru esmu nedaduz apdalījusi ar informāciju, uh, pilnīgi jūtu, ka, laikam, dažkārt sanāks rakstīt tīri padaudz, bet nu tomēr. šodiena. diena kā diena, nē, šodien pievienojās mums divi dzīvokļa biedri - Laima un Aļģis (vai kaut kā tamlīdzīgi) - abi lietuvieši, neko vēl par viņiem nevaru patiekt, jo saurunas mums bijušas tikai nedaudz minūtes, bet pa to laiku jau uzzināju, ka Laimas vecvecāki dzīvo Liepājā un viņa katru vasaru pavada tur, tas nozīmē, un viņa tā arī teica, ka viņa saprot latviešu valodu (galīgi neinteresanti, ne?), tāpat viņi abi pārzin krievu valodu, bet visas sarunas mums notiek angļu valodā, protams!! šodien bijām atkal pludmalē, iedomājoties vien, ka septembra vidū eju sauļoties, jau liekas uuuu, bet jā, un tā vien liekas, ka pat nedaudz iedegusi esmu un ir dažas vietiņas, kuras pat tagad jūtu, nu jūs jau saprotat kā jūtu. bet pludmale skasita, milzīga smilšu zona. pastaigājām pa ūdeni, katru dienu pabrienam, bet šodien saņēmos arī ielīst dziļāk - va vells cik auksts ūdens, uh, bet vienalga patīkami. pārnākam mājās un tur mums priekšā mūsu labās poļu meičas...
un tagad ar nelielu atkāpi par poļu meitenēm. viņas arī ir erasmus studentes, ka arī mācīsies esad (es mācīšo šajā skolā, ja kāds vēl nezin)(turpmāk tekstā būs vienkārši esad), bet viņas nedzīvo mūsu dzīvoklī. kā mēs viņas pazīstam? nu viena no viņām 2 naktis pavadīja mūsu dzīvoklī un tā pazīšanās aizgāja tālāk, nu jūs jau saprotat.. tā bija jauka diena, kad sapazināmies, tas bija jūras krastā un tad gājām taka pastaigā un tur bija tādi milzīgi akmeņi un uz tiem akmeņiem pilns gliemežvāku, nu akmenis apaudzis ar tiem. skasiti. njā, tad viņas atnāca pie mums un sataisījām vakariņas, kopīgi paēdām un izdzērām vienu sangribas pudeli. kāpēc pieminu sangriju? mm, tāpēc, ka šeit ir iespēja to iegādāties par 99 centiem un 1,5 l tilpumā! iedomājaties! un teikšu, ka tā ir nedaudz garšīgāka nekā mūšu mātes zemē. njā, bet poļu meitenes (Anna, Agnese un Goša) riktīgi jaukās, varam jokus dzīt un ar viņām ir feini.
vakardiena. ir laikam nedaudz vērts pieminēt tādu faktu, ka apguvu šeit sev vienu svarīgu teikumu tādu kā es gribu čurāt!! forī, ne? jā, man arī patīk. tas skan apmēram tā: jou keru fazer šišī (protams rakstās ts daudz citādāk, bet nu izruna apmēram tā kaut kā). un vēl vakar bijām nomēģināt tradicionālobrazīliešu dzērienu vienā pludmales taka bārā, bet ne slēgtā. nu tīri garšīgs, bet mānīgs, tas ir tā, ka liekas, ka nekas, jo nevar just tādu alkohola garšu, bet stiprs. tur arīsatikām divus spāņu puišus (tiesa, es nepārmiju ar viņiemne vārda, bet tomēr..(: ) un viens teica, ka dzīvojot kopā ar trim lv puišiem, tr teica, ka viņa kopmītnēs ir 2 lv meitenes, forši, ne?
īstenībā tas tā īsumā, bet ļoti gari, tāpēc paldies par pacietību to visu lasīt.
p.s. vakar pienāk pludmalē viens vīrietis un krieviski prasa vai mēs runājot angliski (!!!), un kad atbildēju krieviski, tad puisis bija patīkami pārsteigts, bet vispār šeit cilvēkiem patīk runāt, nu protams, ka vairāk vīriešiem, bet vienalga.
labi, pagaidām viss.
apsveicu tos cilvēkus, kas visu šo garo memuāru lasīja!
bet tomēr darīšu visu, lai informētu par notiekošo iekš porto.
un ziniet, ka es par jums arī domāju.
paldies.
Linkdomas|ielikt domu

čau! [20. Sep 2007|19:55]
[Garastāvoklis: |ir labs]
[Mūzika |arinas uzliktā mūzika]

nu tā, šis ir sākums manai cibiņu ērai - manai dienasgrāmatu un manas ikdienas dzīves izklāsta ērai.

paldies.
Linkdomas|ielikt domu

[13. Feb 2007|23:38]
[Garastāvoklis: |bē!]
[Mūzika |klusumiņš]

hei!
Linkdomas|ielikt domu

navigation
[ viewing | most recent entries ]