| šī diena un dienas pirms tam (nedaudz) |
20. Sep 2007|20:46 |
nu tā, paķeršu ne tikai šodienu bet neaudz arī kādu citu dienu, jo liekas, ka vienu otru esmu nedaduz apdalījusi ar informāciju, uh, pilnīgi jūtu, ka, laikam, dažkārt sanāks rakstīt tīri padaudz, bet nu tomēr. šodiena. diena kā diena, nē, šodien pievienojās mums divi dzīvokļa biedri - Laima un Aļģis (vai kaut kā tamlīdzīgi) - abi lietuvieši, neko vēl par viņiem nevaru patiekt, jo saurunas mums bijušas tikai nedaudz minūtes, bet pa to laiku jau uzzināju, ka Laimas vecvecāki dzīvo Liepājā un viņa katru vasaru pavada tur, tas nozīmē, un viņa tā arī teica, ka viņa saprot latviešu valodu (galīgi neinteresanti, ne?), tāpat viņi abi pārzin krievu valodu, bet visas sarunas mums notiek angļu valodā, protams!! šodien bijām atkal pludmalē, iedomājoties vien, ka septembra vidū eju sauļoties, jau liekas uuuu, bet jā, un tā vien liekas, ka pat nedaudz iedegusi esmu un ir dažas vietiņas, kuras pat tagad jūtu, nu jūs jau saprotat kā jūtu. bet pludmale skasita, milzīga smilšu zona. pastaigājām pa ūdeni, katru dienu pabrienam, bet šodien saņēmos arī ielīst dziļāk - va vells cik auksts ūdens, uh, bet vienalga patīkami. pārnākam mājās un tur mums priekšā mūsu labās poļu meičas...
un tagad ar nelielu atkāpi par poļu meitenēm. viņas arī ir erasmus studentes, ka arī mācīsies esad (es mācīšo šajā skolā, ja kāds vēl nezin)(turpmāk tekstā būs vienkārši esad), bet viņas nedzīvo mūsu dzīvoklī. kā mēs viņas pazīstam? nu viena no viņām 2 naktis pavadīja mūsu dzīvoklī un tā pazīšanās aizgāja tālāk, nu jūs jau saprotat.. tā bija jauka diena, kad sapazināmies, tas bija jūras krastā un tad gājām taka pastaigā un tur bija tādi milzīgi akmeņi un uz tiem akmeņiem pilns gliemežvāku, nu akmenis apaudzis ar tiem. skasiti. njā, tad viņas atnāca pie mums un sataisījām vakariņas, kopīgi paēdām un izdzērām vienu sangribas pudeli. kāpēc pieminu sangriju? mm, tāpēc, ka šeit ir iespēja to iegādāties par 99 centiem un 1,5 l tilpumā! iedomājaties! un teikšu, ka tā ir nedaudz garšīgāka nekā mūšu mātes zemē. njā, bet poļu meitenes (Anna, Agnese un Goša) riktīgi jaukās, varam jokus dzīt un ar viņām ir feini.
vakardiena. ir laikam nedaudz vērts pieminēt tādu faktu, ka apguvu šeit sev vienu svarīgu teikumu tādu kā es gribu čurāt!! forī, ne? jā, man arī patīk. tas skan apmēram tā: jou keru fazer šišī (protams rakstās ts daudz citādāk, bet nu izruna apmēram tā kaut kā). un vēl vakar bijām nomēģināt tradicionālobrazīliešu dzērienu vienā pludmales taka bārā, bet ne slēgtā. nu tīri garšīgs, bet mānīgs, tas ir tā, ka liekas, ka nekas, jo nevar just tādu alkohola garšu, bet stiprs. tur arīsatikām divus spāņu puišus (tiesa, es nepārmiju ar viņiemne vārda, bet tomēr..(: ) un viens teica, ka dzīvojot kopā ar trim lv puišiem, tr teica, ka viņa kopmītnēs ir 2 lv meitenes, forši, ne?
īstenībā tas tā īsumā, bet ļoti gari, tāpēc paldies par pacietību to visu lasīt.
p.s. vakar pienāk pludmalē viens vīrietis un krieviski prasa vai mēs runājot angliski (!!!), un kad atbildēju krieviski, tad puisis bija patīkami pārsteigts, bet vispār šeit cilvēkiem patīk runāt, nu protams, ka vairāk vīriešiem, bet vienalga.
labi, pagaidām viss.
apsveicu tos cilvēkus, kas visu šo garo memuāru lasīja!
bet tomēr darīšu visu, lai informētu par notiekošo iekš porto.
un ziniet, ka es par jums arī domāju.
paldies. |
|